Cik ilgi jau Valmiermuižas sirdspuksti darbojas?
Kā biedrība no 2017. gada, bet kā tāds mazs kolektīviņš mēs šad un tad sagājām kopā jau kopš 2010. gada. Juridiski noformēt biedrību mūs pierunāja novada sociālie darbinieki. Tāpēc, lai mēs varētu rakstīt projektus un dažādus finansējuma lūgumus novada pašvaldībai. Mēs to arī darām.
Ar kādiem labiem darbiņiem sākāt biedrības pirmsākumos? Nosaukums rāda, ka tās noteikti ir tādas sirsnīgas lietas…
Es pati savā dzīvē esmu gājusi cauri ļoti sāpīgam periodam, četrus gadus pabiju Rīgā slimnīcā ar savu bērnu, es zinu, ko tas nozīmē, ja cilvēks paliek mājās, ja nav kur aiziet, ja nav, kas tevi izvelk no mājas ārā… Tas ir ļoti sāpīgi. Mūsu Valmiermuižas sirdspukstiem pamats ir no invalīdu biedrības, no pirmspensijas vecuma un pensijas vecuma cilvēkiem. Ļoti daudzi no mums ir palikuši vieni, varbūt arī tikai divatā, jo, kā es mēdzu teikt, bērni jau ir aizlidojuši pasaulē. Mums nav kur aiziet. Tā nu mēs reizi mēnesī sanākam kopā. Vai nu ar kaut ko darbojamies, piemēram, taisām lietiņas ar dekupāžu…
AR LABESTĪBU SIRDĪ. Biedrības Valmiermuižas sirdspuksti vadītāja Inese Rudzīte (no kreisās) un viņas galvenā palīdze istabā Nem un dod Ņina Ļvova.