Lai lasītājiem labāk saprotams, — par atvērtajiem datiem sauc tādu informāciju, kuru valsts iestāde publicē, piemēram, publiskiem reģistriem un valsts informācijas sistēmu publiskajām daļām, pētījumiem, statistikai, tabulām utt. Pieejas pamatā ir ideja, ka informācija sabiedrībai ir jānodod tādā formā, lai to varētu apstrādāt. Lai atbilstu šim nosaukumam, datiem ir jāpiemīt šādiem principiem: tiem jābūt pilnīgiem, primāriem, laicīgiem, pieejamiem, automātiski apstrādājamiem, ar nediskriminējošu pieeju, atvērtā datu formātā un bez licences.
Kā bilst mājaslapas opendata.lv veidotāji, ar šo principu ievērošanu Latvijas valsts pārvaldē pagaidām neiet īpaši spīdoši un nav pārāk daudz atvērto datu, kas atbilstu šiem principiem.
Kā labos piemērus Latvijā šādu datu pieejamībā var minēt Dabas datu pārvaldības sistēmu «Ozols» — ozols.daba.gov.lv/pub, Rīgas pašvaldības pilotprojektu — opendata.riga.lv, Iepirkumu uzraudzības biroja atvērto datu servisu — open.iub.gov.lv.
Šī konference tika rīkota projekta «SDI4Apps» ietvaros. Šī projekta mākoņa platforma ļauj lietotājiem gan publiskajā, gan privātajā sektorā izstrādāt jaunas lietojumprogrammas, izmantojot Eiropas atvērtos datus.
IEKLAUSĀS. Konferences dalībniekus ar Īrijas pieredzi atvērto datu pieejamībā un izmantošanā iepazīstināja Dr. Džons O’Flaertijs (John O’Flaherty), Īrijas Nacionālā Mikroelektronikas centra tehniskais direktors.