Kā jau ierasti – jau piekto gadu – visam sākums tomēr bija biedrībā Pāvulēni rakstīts projekts. Burtnieks pabija, ja tā varētu teikt, šī pasākuma aizkulisēs dienu iepriekš, kad Burtnieku muižas parkā ap pusdienas laiku dejotāji svīda mēģinājumā, blūzmeņi palēnām iekārtoja savu darba vietu kreisajā (no parka raugoties) muižas klēts ēkas flangā, tehniskais personāls montēja visu nepieciešamo nākamās dienas vakara izvedumam, bet visu, protams, ar mikrofonu vadīja pats Agris Daņiļevičs, no vasaras svelmes paglābies zem adītas mices… Viņa komentāri katras dejas izpildījumam ir tiešām kolorīti. Nu, piemēram, šis: «Pagaidām te viss izskatās pēc Burtnieku kaķīša bērēm. Dzīvāk, mīļie!»
Cik skaisti un noapaļoti izpildījumā viss izskatījās sestdien, kad blūza ritmos piekalnē savu varēšanu atrādīja krāsainos tērpos ģērbti apmēram 170 dejotāji masu skatos un solo izpildījumā, katrs Burtniekos atbraukušais – un tādu bija simtiem – varēja izbaudīt pats. Šoreiz trīs nelieli monologi par to, kā viss šogad – pandēmijas ēnā – tika lipināts kopā.
LEJ SVIEDRUS MĒĢINĀJUMĀ. Uzveduma dalībnieki ar katru nākamo atkārtojumu arvien labāk ielauzās deju soļos blūza ritmā.