Tie tad nu secinājuši, ka ne tikai draudu, bet pat katastrofas priekšā mūsdienu ekonomiku nostāda kaut kad jau pasen izgudrotais, bet tagad pārāk lielu popularitāti ieguvušais velosipēds un riteņbraucējs. Vispirms jau tādēļ, ka šāds riteņbraucējs nepērk automašīnu un tādā sakarā arī neaizņemas bankā naudu (par ko banka pelnītu procentus) tās iegādei. Riteņbraucējs neveic arī OCTA obligāto apdrošināšanu, nemaksā naudu par auto apskati un remontiem, neizmanto maksas autostāvvietas. Viņu pat nesatrauc milzīgais degvielu cenu kāpums pasaulē, jo viņš gluži vienkārši degvielu nepērk. Šādu pašu spēkiem un pat pa šaurām taciņām uz priekšu dabūjamu transporta līdzekļu īpašnieku dēļ nav iespējams pieprasīt valstij vai pašvaldībām tērēt naudu ceļu modernizācijai. Velosipēdisti neizmanto pilsētas transportu, taksometru, maršruta autobusu pakalpojumus (gandrīz vai jāšausminās, cik daudzi paliktu bez peļņas iespējām, pat bez darba, ja visi brauktu ar velosipēdiem!).