Ziedoniskā domāšana
Saruna ar Jāni Galzonu sanāca gara, filozofiskām prātulām pārpilna, tādēļ visu dzirdēto uzlikt uz papīra, manuprāt, ir pat neiespējami. No teiktā centos atlasīt pašas spilgtākās esencītes.
Savu darba stilu mākslas skolā Jānis vislabāk mums raksturoja ar pavisam vienkāršotu piemēru: paņēma baltu papīra lapu, zīmuli un uzzīmēja treknu taisni, ko nosauca par ceļu Rūjiena – Rīga. Aicināja mūs līdzdarboties un diskusijā izteikt savus variantus, kā nonākt Rīgā. Vai pa ierasto, taisnāko, lētāko ceļu, vai tomēr pēc principa: «Ej apkārt, teica Līkais!» Ir diskusija, ir varianti! Ko iegūsi, ieraudzīsi, izvēloties līkloci? Un kā ir būt līklocim starp pareizām taisnēm?
Parastā skolā bērniem māca, ka divi reiz divi ir četri, ka zāle ir zaļa un koks ir koks, bet Jānis mākslas skolā, aicinot ieskatīties lietās, faktos dziļāk, parakties apakšā, ielīst pat it kā neiespējamajā, salauž visus stereotipus un taisno domāšanu, pasakot: mīļie, dzīvē nav tikai melns un balts!
Todien, kad devāmies uz interviju pie Jāņa, skolā bija ciemiņš — bijusī audzēkne Anita Eimane-Silkāne. Jautājām viņas viedokli par Jāni. Lūk, atbilde: «No bērnudārza vecuma nācu mācīties izprast mākslas pasauli pie Antras un Jāņa Galzoniem un citiem pedagogiem. Visspilgtāk atmiņā palicis laiks devītajā klasē, kad mācījos galvenokārt pie Jāņa un kopā pastiprināti gatavojāmies, lai es varētu iestāties Rīgas Dizaina mākslas vidusskolā. Iestājos! Iemācījos apģērbu dizainu. Sapratu, ka mācīšanās jāturpina. Iestājos Stradiņa universitātē, studēju socioloģiju. Tagad strādāju pie diplomdarba. Ar ko man asociējas skolotājs Jānis? Vispirms jau ar domu brīvību! Ar tikai viņam raksturīgo aso prātu un domāšanu. Viņš savu es, savu viedokli nekad neuzspiež, bet rosina domāt, veido iztēli, prot virzīt, atraisīt, var ielīst otra ādā, pat otra prātā ietikt, lai tikai labāk saprastu otra domu gājienu, otra centienus kaut ko savā darbā panākt. Tieši tādā stilā skolā viss arī notiek. Tā skolotāja un audzēkņa kopdarbā top daudzas unikālas lietas. Paldies par pareizo ievirzi, par prasmi domāt!»
JĀNIS GALZONS: «Rudenī Rūjienas mākslas skolā man būs 27. darba gads. Prieks, ka skolu ar interesi apmeklē ne tikai novada bērni, bet arī pieaugušie. Tā divu agrāk skolu beigušu audzēkņu mamma tagad glezno kā Dievs! Skolā, lūk, ir daudz liecību, kā te pirms vairākiem gadiem kokā tapa Lielvārdes josta. Žēl, ka sabiedrībā tā tikai tagad tiek aktualizēta un novērtēta.» Jāņa Līgata foto