Gan Liene Saktiņa, kura skolā strādā jau trešo mācību gadu, gan Loreta Deina Žingele, manuprāt, savu skolēnu vidū jūtas kā savējās, kaut arī katrai no viņām ir ļoti atšķirīga dzīves pieredze. Būs interesanti paklausīties, ko abas skolotājas atklāj savos monologos.
Liene Saktiņa: «Vispirms uz šejieni atnācu kā sociālais pedagogs. 2000. gadā Rencēnu pamatskolu pabeidzu, pēc tam mācījos Viesturskolā. Tad studēju klātienē budžeta grupā augstskolā RPIVA Rīgā, tas bija laiks, kad mīklainos apstākļos pazuda šīs mācību iestādes vadītājs un īpašnieks Juris Stabiņš. Toreiz man bija pat stipendija – 4 lati mēnesī (smejas)! Pabeidzu RPIVA kā sākumskolas skolotāja ar bakalaura grādu izglītībā. Uz pedagoģiju aizgāju tāpēc, ka ļoti apzināti negribēju savu dzīvi saistīt ar profesiju, kurā būtu ķīmija, fizika un matemātika…
FORŠAS SKOLOTĀJAS! Viņu abu audzēkņus Rencēnu pamatskolā, citur – arī lielajās pilsētu skolās ar trīsdesmitgalvainām klasēm – par tādām skolotājām un audzinātājām, kādas ir (no kreisās) Liene Saktiņa un Loreta Deina Žingele, skolas bērni var tikai balti skaust. Viņas abas starp bērniem ir savējās!