Tas paredz, ka minētajā periodā ir aizliegta mežu izstrāde teritorijās, kurās dominē egļu mežaudzes. Vienlaikus meža īpašniekiem šajā periodā jābūt modriem un jāseko līdzi sava meža veselībai, fiksējot, vai tajā nav konstatēta mizgrauža klātesamība, un aizdomu gadījumā ir operatīvi jāreaģē.
Lai aizsargātu Latvijas egļu mežus un ierobežotu invazīvā kaitēkļa mizgrauža spēju vairoties un izplatīties, egļu mežaudzēs pavasara un vasaras mēnešos ir noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Proti, mizgrauži vairojas, lidojot uz sveķu aromātu, kas izdalās no nesen nocirstām eglēm, tāpēc ciršanas liegums noteikts periodā, kad kaitēklis ir visaktīvākais.
No maija vidus mizgrauži aktīvi sāk vairoties, savas mājvietas izvēlē priekšroku dodot novājinātām eglēm. Tomēr jāapzinās, ka neviena egle nav pilnībā pasargāta no mizgrauža, jo šis kaitēklis spēj invadēt arī pilnībā veselus un stiprus kokus.