Viens vienīgs rožu dārzs
Sākot sarunu, Loreta uzsver, ka ceļu pie rotām viņa nebūt nav atradusi, vienā dienā hop un gatavs! Pirms vairākiem gadiem Loreta strādāja vienā no Rūjienas veikaliem par pārdevēju, bet paralēli algotajam darbam arvien tīkami un tuvi viņai bijuši rokdarbi — galvenokārt tamborēšana. Kad «Liesma» pirmo reizi tikās ar Loretu viņas mājās, dēls Niklāvs vēl bija puika, tagad — jauneklis. Toreiz Loreta vēl bija pārdevēja un mūs pārsteidza mājās redzamo rokdarbu daudzums un dažādība. Tur bija gan silti džemperi un pončo, gan arī pavisam sīki, smalki tamborēti suvenīri un dažāda lietojuma koši dizaina akcenti. Loretas rokdarbi uzrunāja ar drosmīgiem krāsu salikumiem un dzīvesprieka vēstījumu. To novērtēja pircēji, pasūtījumu netrūka. Loreta atceras: «Kad pasūtījumu apjoms kļuva par lielu, sapratu, ka rokdarbi vairs nevar palikt kā vaļasprieks brīvajam laikam, ir kaut kas jāmaina. Tad arī nolēmu riskēt, uzrakstīju atlūgumu un pametu algoto darbu. Lēmums nenāca viegli, jo baidīja neziņa, kā būs, uzsākot individuālo darbu mājās. Tagad esmu patenta pircēja, šo uzņēmējdarbības formu esmu atzinusi par sev piemērotāko un arī finansiāli izdevīgāko.
KRISTĪNE KIVLENIECE (no kreisās): «Pievienojos Loretas teiktajam par to jauko novērtējuma sajūtu, ko izbaudījām Vidzemes plānošanas reģiona gadskārtējos «Dārza svētkos, kur godināja 26 Vidzemes pašvaldību izvirzītos kandidātus dažādām nominācijām «Vidzemes stāstiem 2017». Mūs ar Loretu sveica nominācijā: mājražotājs/amatnieks. Paldies par visu «Rūzelei», Tautas skolai un Rūjienas novada domei. Ne velti Tautas skolu saucu par savām otrajām mājām.»
LORETA SAULĪTE: «Paldies Rūjienai un amatnieku biedrībai «Rūzele» par radošas uzdrīkstēšanās iespēju, kopības sajūtu, jaunas pieredzes apgūšanu, atbalstu un labiem vārdiem, izvirzot arī manu kandidatūru «Vidzemes stāstiem 2017.» Jāņa Līgata foto