No tautiskiem brunčiem pie gobelēniem
Var tikai apbrīnot Rūjienas novada sievietes par viņu uzņēmību un vēlmi steidzīgajā ikdienā tomēr izbrīvēt sev laiku, lai atkal un atkal apgūtu kaut ko jaunu. Ne reizi vien, esot Rūjienā, ir nācies dzirdēt, ka būtu grēks neizmantot Rūjienas novada Tautskolas piedāvātās daudzpusīgās iespējas mūža izglītībā, garīgajā un radošajā izaugsmē. Izvēle par to, kam tad īsti veltīt savu brīvo laiku, ir katra paša ziņā.
«Liesmā» ne reizi vien jau rakstījām, cik apņēmīgi un mērķtiecīgi, sagaidot Vispārējos Dziesmu un deju svētkus, kā arī Latvijas simtgadi, rūjienietes Tautskolā sēdās stellēs, lai, populārās audējas Vijas Rulles pamācītas, noaustu sev autentiskus tautiskos brunčus. Kā viens šo nodarbību finansiāli atbalstošais projekts bija beidzies, tā Tautskolas vadītāja Gita Zariņa un novada dome darīja visu iespējamo, lai tautisko brunču aušana Rūjienā turpinātos. Nu tajos svētkos sapošas un kā košas puķes zied jau vairāk nekā 70 dažāda gadagājuma sievietes.
Paralēli tautisko brunču aušanai interesentes apgūst arī plecu lakatu, dvieļu, sedziņu un jostu darināšanu, bet tie, kam rokdarbi nav aicinājums, apgūst svešvalodas, veselīga dzīvesveida pamatus un vēl daudzas citas ikdienā noderīgas lietas.
Kopš pavasara Tautskolas piedāvājumā parādījās jaunums – gobelēnu aušana. Nu daļa no dāmām, kas jau bija tikušas pie saviem tautiskajiem brunčiem, bija apņēmības pilnas apgūt arī šo māku.
LILIJA. Tās autore Pārsla Puķīte: «Šis bija mans pirmais gobelēns, tādēļ tas lēni gāja uz priekšu, jo strādāt ar dakšiņu ir krietni grūtāk nekā adīt vai aust.» Ārijas Romanovskas foto