Lai arī kopš seniem laikiem Rauna atrodas stratēģiski izdevīgā ceļu krustpunktā starp Cēsīm, Valmieru un Smilteni, lai arī Raunai ir pašai savs Brīvības piemineklis, savs Staburags, Velnala, Tanīsa pilskalns un Raunas pilsdrupas, tā visa tomēr varētu būt par maz, lai Rauna paņemtu atbraucēju sirdis. Taču tā notiek. Par iemeslu tam ir arī Raunas iedzīvotāju meklētāju gars, viņu ar pietāti pievienotā vērtība senatnes un dabas mātes mantojumam. Par to tad arī sarunā ar Raunas novada domes izpilddirektori LINDU ZŪDIŅU.
Rauna – Drusti
2009. gada teritoriālajā reformā, kā zināms, izveidoja Raunas novadu, kurā apvienoja bijušā Cēsu rajona Raunas un Drustu pagastus. Jaunā pašvaldība robežojas ar Priekuļu, Smiltenes, Beverīnas, Gulbenes, Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas novadu. Drusti atrodas 20 kilometru attālumā no novada centra. Raksturīgi, ka Drustu pagasta teritorijā vien ir 22 ezeri un 25 mākslīgi uzpludinātas ūdenskrātuves ar platību lielāku par vienu hektāru. Nodrošinot visa veida pakalpojumus un gādājot arī par iedzīvotāju izklaidēm, novada pašvaldība vienlīdz rosīgi strādā abos pagastos. Piemēram, lielu popularitāti ir ieguvis festivāls «Rodam Raunas novadā», kuru organizējam jau devīto gadu, katru reizi izraugoties citu tēmu. Pērn godā cēlām ķiplokus, tādēļ bija plaši apmeklēti ķiploku svētki. Šogad tēma: koks. Festivāls iecerēts no 21. līdz 23. jūnijam. Katru gadu festivālu izjūt kā Raunā, tā Drustos. Tā 21. jūnijā Drustos būs klusās mūzikas koncerts, bet 23. jūnijā Raunā – skaļās mūzikas koncerts un Līgo balle.
LINDA ZŪDIŅA: «Prieks arī par pašvaldības ēku, kas ir senākais pašvaldības nams Vidzemē, tas atguvis autentisko krāsojumu.» Ārijas Romanovskas foto