«Dēls jau nav nekāds īpašs sasniegums,» tā savā runā izteicās Māris Putniņš, Jautrītes dēls. Viņš arī plašākai publikai atklāja kādu abu projektu, kas tapis pianistes mūža nogalē. «Informācijai – mūža beigās viņai izdevās salauzt kreiso roku; normāli pianisti pēc tam vairs nespēlē, bet viņa roku šeit pat Valmierā saārstēja un atsāka spēlēt klavieres, un to darīja līdz pat pēdējam brīdim. Atkopšanās laikā es biju tas nejaukais dēls, kurš teica – labā roka tev ir, uzraksti kaut ko par senčiem, ko atceries, lai man un maniem bērniem paliek atmiņas. Un viņa sāka rakstīt, no sākuma ļoti negribīgi, pēc tam jau labāk, un tad nejaukais dēls ik pa brīdim palūdza uzrakstīt vēl par dažādiem notikumiem – par krieviem un vāciešiem Valmierā, par Dziesmu svētkiem Dikļos un kā tur tas prezidents uzvedās. Viņa sarakstīja datora faila formātā 1000 lappuses. Tas viss šobrīd ir sakārtots hronoloģiski, izrediģēts un nonācis līdz izdevējiem, un, ja mums paveiksies, tad būs liela grāmata, kur katrs varēs palasīt par to, kā bija senos laikos Valmierā, un par to, kāpēc viņa 20 gadus publiski nedrīkstēja spēlēt klavieres.»
ATKLĀJOT KULTŪRZĪMI Jautrītes un Gundaba Putniņu piemiņai – tēlnieks Kārlis Īle (no kreisās) un Jautrītes dēls Māris Putniņš.