Kāds cits līdzīgā situācijā varbūt kristu depresijā, bet VALDIS LOČS savu ikdienas prieku rod un vairo, kopjot istabas puķītes. Var arī teikt, ka tās ir īpašas puķes, jo tās dod saimniekam gan fizisko, gan arī garīgo spēku.
Katru gadu, kad uzzied «kartupelis» (kartupeļu palma jeb Amorphophallus bulbifer), kā viņš to dēvē, Valdis zvana visiem radiem, kaimiņiem, paziņām, lai taču nāk skatīties to brīnumu. Tad nu tāds brīnums atkal uzziedēja šā gada 21. janvārī. Izmēri iespaidīgi: viss stāds šoreiz padevies 170 cm garumā, bet varenais zieds vien — 72 cm. Valdis saka: «Žēl gan, ka tas prieks tomēr ir tik īslaicīgs. Vienā dienā kartupelis uzzied, bet trešajā jau tas ir noziedējis.»
Vēl Valdis ar īpašu uzmanību aprūpē arī savu kivi koku (krūmu), kurš jau izaudzis līdz istabas griestiem. Tiesa, pērn rudenī tas nometis lapas, bet tagad, domājot jau par jaunu pavasari, sāk dzīt atvases. Augļi gan līdz šim kivi kokam nav bijuši, bet Valdim prieks par katru jaunu, dzīvīguma pilnu lapiņu. Dzīvotprieku vairo arī tas, ka tuvumā ir atsaucīgi, izpalīdzīgi kaimiņi. Prieks arī par dēla ģimeni un par mazmazdēliem. Valdim raksturīgi, ka viņš nekad nekurn un sadzīvo ar savām veselības problēmām. Protams, būtu vēl labāk, ja tādu nebūtu.
Sazinoties ar Siguldas puķu karali Aivaru Irbi, uzzināju, ka kartupeļu palma ir sīpolaugs, kuram visu ziemu ir miera periods, bet pavasarī tas izšauj ziedkātu ar ziedu, kurš ir ļoti skaists, dekoratīvs, bet tajā pašā laikā ar nepatīkamu smaku. Augu ieteicams pārstādīt pēc miera perioda. Kad kartupeļu palma noziedējusi, tai izaug milzīga lapa. Audzētāji teic, — jo sīpols lielāks, jo attiecīgi arī zieds izaug lielāks. Pēc noziedēšanas augs jāmēslo un jāaudzē līdz vasaras beigām, kad tam atkal iestājas miera periods.
NEPARASTI. Tik lielu un košu pārsteigumu šoziem valmierietim Valdim Ločam sagādāja viņa audzētā kartupeļu palma. Foto no Valda Loča personīgā arhīva