Pirmās videokameras izvietotas aktuālākajās cilvēku pulcēšanās vietās, piemēram, autoostā, tirgū, pie kultūras nama, Baumaņu Kārļa laukumā pašā vecpilsētas centrā. Limbažu novada pašvaldības Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītājs Raimonds Straume pastāstīja, ka vietas kameru uzstādīšanai izraudzījušies ne vien pašvaldības speciālisti, policisti, bet arī iedzīvotāji. Viņi lūguši tās izvietot, piemēram, pie naktskluba, pie šogad izbūvētās strūklakas, atjaunotajā bērnu rotaļu laukumā, kur nereti piedzīvots vandalisms. Saprotams, ka novērota tiek arī skolu un citu pašvaldības iestāžu apkārtne, tāpat parki.
R. Straume stāsta, ka sākumā izmantoti gaisa kabeļi, bet tagad, kur vien iespējams, tos gulda zemē. Pa šiem gadiem, kopš uzsākta videonovērošanas projekta īstenošana, videokameras kļuvušas gudrākas – ar lielāku izšķirtspēju un labu naktsredzamību, un būtiski, ka tās kustīgu objektu, var teikt, automātiski izseko – pievelk tuvāk, tā ļaujot to labāk saskatīt. Turklāt strauji samazinājušās arī šādu iekārtu cenas.
Videonovērošanas pults atrodas Pašvaldības policijā, kur uz sienas izvietoti divi prāvi televizori, kur nelielos kvadrātiņos visi Limbaži ir kā uz delnas. “Videonovērošanas sistēma mums ir lielisks darba instruments,” secina Limbažu novada Pašvaldības policijas priekšnieks Valdis Auziņš. Var ietaupīt arī degvielu, lieki neriņķojot pa pilsētas ielām. Turklāt Pašvaldības policija dežurē ne vien Limbažos, bet visā novada teritorijā, tālab visur klāt nebūsi. Vēl vērtīga ir iespēja pārskatīt videokameru tverto, ja kas pilsētā salauzts, noticis kāds negadījums vai kautiņš. Tā izdevies atrast ne vienu vien vainīgo – kaut vai gadījumā, kad pavasarī limbažnieki vienurīt pārsteigti konstatēja, ka vairākos dārzos nolauztas tulpes, kas izbārstītas pilsētas ielās. Vainīgie jaunieši bija fiksēti pie pašvaldības administratīvās ēkas izvietotajās videokamerās. Kameru apkalpošana no pilsētas budžeta ik gadu prasa ap 1000 eiro.
Valsts policijas Vidzemes reģiona Limbažu iecirkņa priekšnieka vietnieks Ivo Viļķins dzirdējis izteicienus, ka ar videonovērošanu tiek ierobežota pilsoņu pārvietošanās brīvība, ka valsts spiego. “Muļķības, kam nav ko slēpt, tam nav arī ko baidīties!” viņš saka. Viņaprāt, mūsdienās, kad cilvēkresursi ir ierobežoti, videokameras kārtības sargātājiem ir ļoti labs palīgs. Pie katra stūra policistu nenoliksi, bet ar tām vismaz tiek nosegtas potenciāli bīstamās vietas pilsētā. Ir gadījumi, kad Valsts policija lūdz kolēģiem papētīt ierakstus, lai atklātu kādu noziedzīgu darbību.
Oktobrī Limbažu iecirkņa vadība tikās ar Limbažu novada domes pārstāvjiem, lai aicinātu izvērtēt iespēju, vai arī Valsts policija nevarētu sekot videosistēmas darbībai online. Tādējādi dežūrdaļā kameras varētu kontrolēt visu diennakti un, laikus pamanot potenciālos kārtības pārkāpējus, novērst nozieguma izdarīšanu.
Limbažnieku attieksme pret pilsētā izvietotajām videokamerām ir dažāda. Laikraksta “Auseklis” veiktajā aptaujā trešā daļa respondentu jeb 33% teic, ka tas viņus neietekmē. 17% atbildētāju secina, ka videonovērošana sabiedrību disciplinē, 13% ar to jūtas drošāki, savukārt 25% aptaujāto nepatīk, ka viņus novēro. Vēl 12% respondentu atzīstas, ka nemaz nav zinājuši par to, ka pilsētā tiek novēroti.
Limbažu novada Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Raivis Galītis (no labās) un Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītājs Raimonds Straume stāsta, ka, pateicoties daudzajām Limbažos izvietotajām kamerām, pilsēta policijai ir kā uz delnas. Regīnas Tamanes foto