Mazsalacieši, kas tuvi un tāli, ierasti atceras jūlija vidu, kad ne tikai dienu, bet divas, trīs un pat vēl vairākas dienas pēc kārtas dzimtajā vai sirdij tik tuvajā pilsētā Salacas krastos notiek svētku svinēšana.
Tur spēļu spēlēšana, dziedāšana, dejošana, amata prasmju izzināšana, tirgošanās, līksmošana, Mazsalacas ikdienas iepazīšana, verot dažādu iestāžu, tostarp skolu, bērnudārza, bibliotēkas, kultūras centra, durvis.
«Priecājamies par katru, kas pie mums ierodas un apskatās, kā strādājam, dzīvojam. Domājam, lai jauki un interesanti bērniem, arī ērti strādāt mūsu skolotājiem, skolotāju palīgiem. Cilvēki saka, ka pie mums ir skaisti, plašas telpas. Mēs jau pieraduši, ka tā, bet iepriecina labās domas un vārdi,» sacīja PII «Dārziņš» vadītāja Saiva Liepa, stāstot, ka kolektīvs un vasaras grupiņu bērni arī īpaši gatavojušies pilsētas svētkiem, jo zīmējuši savus apsveikumus Ērenpreisa jubilejā un krāsojuši īpašo svētku riteni.
SAPOSUŠĀS, lai Ērenpreisa 131. dzimšanas dienai justos dziļi sirdī piederīgas. Vita Betaka (centrā) kopā ar dejotājiem un draugiem no deju kopas «Skaņaiskalns». I. Kalniņas foto