Tajā bija ieradušies gan paši represētie, gan to represēto tuvinieki, kuru vairs nav šai saulē, sanākušo skaitu kuplināja Mazsalacas vidusskolas skolēni un skolotāji, kā arī līdzcilvēki.
«Te esot, man vienmēr ir tāds jautājums – kāpēc 25. martā, stāvot šajā vietā, Skaņkalnes pagasta Sniedzēnu kalnā, mums ir saraudātas acis? Es pats sev arī atbildu, ka šī ir diena un laiks, kad esam šeit atveduši gabaliņu Sibīrijas. Savās atmiņās mēs šeit esam nolikuši gabaliņus no Omskas, Tomskas un Amūras.
PIEMIŅAS PASĀKUMĀ SNIEDZĒNU KALNĀ. Ārijas Romanovskas foto