Tiesa gan, nav jau tā, ka muzejs ir kā miskaste un savāks visas lietas, kas cilvēkiem nav vajadzīgas. Tāpēc vispirms ir jāuzrunā darbinieki par esošās lietas iespējamo dāvinājumu. Tad muzeja darbinieki izvērtēs dāvinājuma nepieciešamību, tomēr šobrīd nevienam, kas ir vēlējies kādu vēsturisko lietu dāvināt, tas nav atteikts. Mazsalacas novada muzeja direktore Vija Rozenberga stāsta:
«Dāvināt muzejam var gan dažādus vēsturiskus priekšmetus, gan fotogrāfijas. Nupat arī viens mazsalacietis uzdāvināja piena separatoru, iepriekš ir uzdāvināta veļasmašīna «Rīga-13». Šos pēdējos dāvinājumus, kas nodoti muzejam, tiek plānots izstādīt rudens pusē. Ir bijuši medicīnisku lietu dāvinājumi no cilvēkiem, kam mediķi bijuši rados. Var dāvināt visu, kas ir kā sociālas un kultūras liecības.»
Padomju laikus jaunā paaudze nav pieredzējusi, un viņi nezina un nav redzējuši, kādas bija ierīces, ar kurām mamma vai vecmamma jaunībā darbojās. Arī pieaugušiem cilvēkiem ir interesanti aiziet uz muzeju un apskatīties lietas, ko gadiem nav redzējuši, atcerēties un bērniem vai mazbērniem stāstīt atmiņas, kas ar to saistās. Arī tiem, kas šos laikus ir pieredzējuši, ir interesanti apmeklēt muzeju, kur šādas vēstures liecības izstādītas. Vija Rozenberga saka, ka varbūt traktoru gan uz muzeju nevajag vest – nebūšot tik lielas vietas, kur izstādīt.
Kā zināms, Mazsalacas novada muzejs izvietots divās ēkās. Vienā apskatāma Valtera Hirtes koka skulptūru ekspozīcija un citas tematiskās izstādes, savukārt otrā ēkā izvietota Mazsalacas novada seno dzimtas koku un 1300 suvenīru-rotaļlietu peļu izstāde. Kad jautā Vijai Rozenbergai, kura tad ir apmeklētākā izstāde, viņa atbild īsi, ka visas. Nav jau tā, ka cilvēks atnāk apskatīt tikai vienu izstādi un aiziet prom. Ja cilvēki reiz ir atnākuši vai atbraukuši, tiek apskatītas visas izstādes. Cilvēki pēc dabas ir ziņkārīgi, ir cilvēki, kas pat vairākas stundas ir muzejā un uzdod jautājumus, skatās. Tas jau ir atkarīgs no tā, cik ilgi spēj uztvert informāciju, bet tāpat brauc arī ģimenes ar bērniem.
Muzejs ar prieku pieņems un izvērtēs ikvienu dāvinājumu, lai papildinātu muzeja krājumu. Tīrot šķūnīšus, pažobeles un sen piemirstas vietas, nemetiet interesantas un vēsturi atspoguļojošas lietas prom, bet sazinieties ar muzeja darbiniekiem.
VEĻASMAŠĪNA «Rīga-13» kopā ar centrifūgu «Centa». Mazsalacas pašvaldības foto