Novada ikdienu sarežģītāku dara saspringta demogrāfiskā situācija. Nav runa vien par to, ka piedzimušo skaits jau gadiem nesakrīt ar mūžībā aizgājušo skaitu. Iedzīvotāji ir spiesti darbu meklēt ārpusē: Valmierā, Rūjienā, Rīgā, Pērnavā un vēl daudz tālāk nekā pie brāļiem igauņiem — Lielbritānijā, Īrijā, Norvēģijā, Vācijā. Vietējie, kuriem Mazsalacā ir algots darbs, diezgan pamatoti vērtē, ka mazpilsētai pašlaik pat nenāktos gausties par skolēnu trūkumu, nebūtu jācenšas vidusskolu noturēt virs ūdens, ja novadā būtu vairāk iestāžu, uzņēmumu, saimniecību, kur šo bērnu vecākiem strādāt.
Vieta laba dzīvošanai
Tā saka katrs «Liesmas» uzrunātais mazsalacietis. Tā saka arī ramatieši, sēlieši, skaņkalnieši. Jaunās ģimenes pat sevišķi uzsver, ka viņu bērniem ir tā īpašā iespēja augt un smelties spēkus tīrā vidē. Savā ziņā Mazsalacas ikdienas soli var uzzīmēt uz pastkartītes: mājas, ieliņas, turpat veikals, frizētava, bibliotēka, slimnīca, turpat kultūras centrs. Tādi ir arī Ramatā un Sēļos, tāpat kā grāmatu krātuves. Viss, kas nepieciešams cilvēkam brieduma gados, sirmgalvim. Bērnam vajadzīgas izglītības iespējas. Mazsalacā un Ramatā ir gan skola, gan bērnudārzs. Iestādes darbojas zem viena juridiska nosaukuma, bet tas nekas, jo mācību iestādes ir saglabātas. Grūtāk ir Sēļu bērniem un tiem, kuri no pilsētas dzīvo attālāk laukos, bet ir skolas autobuss, ir sabiedriskais transports un ģimenes auto, lai bērni uz mācību iestādēm tiktu.
Interešu izglītības iespējas ir tādas, ka noteikti ir novadi un pilsētas, kur līdzīgu piedāvājumu varētu tikai izsapņot. Mazsalacas kultūras centrā darbojas vairāki pulciņi, notiek radošas nodarbības, dažādas iespējas arī Mazsalacas vidusskolā, un vēl atsevišķi pēcpusdienās bērnus gaida Mūzikas un mākslas skola.
BĒRNI IR MŪSU NĀKOTNE, tā sakām un domājam. Mazsalacas novadā iedzīvotāju skaits strauji sarucis. Pagaidām bērnudārzā grupiņas ir pilnas, bet vidusskolā jau vairākus gadus skolēnu trūkst. Jāņa Līgata foto