Arheoloģiskās izpētes darbus vada Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieks Dr.Hist. Rūdolfs Brūzis: «Izpētāmā teritorija ir 8×7 metrus liela un 3 m dziļa, izpētāmā kultūrslāņa apjoms ir 168 m3. Pašlaik ir noņemta zemes virskārta un izpētes darbi tiek veikti pirmajā kārtā, kas saistīta ar pēdējo pils pastāvēšanas periodu un pils bojāeju 17. gadsimta sākumā, kad krievu karaspēks izpostīja gan Valmieras pili, gan toreizējo pilsētu. Pētījumi tiks veikti līdz pamatzemei, kā tas ir darīts arī iepriekš ar jau izpētītajiem pagrabiem. Pašlaik esam 17. gadsimta sākumā, plānojam tikt līdz pat 14. gadsimtam. Sākas tipiskais viduslaiku pils slānis, kurā ir gan būvgruži, gan daudzi vērtīgi atradumi no pils interjera, tās arsenāla un dažādas par pils iemītnieku sadzīvi vēstošas senlietas.»
Pētniekiem jau tagad ir izdevies gūt vērtīgus atradumus. «Ir vairākas ļoti labi saglabājušās monētas, piemēram, Rīgas brīvpilsētas šiliņš, Gustava Ādolfa šiliņš un Zviedru karalienes Kristīnes šiliņš. Interesanti ir arī uzietie krāsns podiņi, it īpaši dobā podiņa fragments, es to dēvētu par visu krāsns podiņu tēvu. Vērtīgs atradums ir svečturis jeb sveču kausiņš, tādi ir diezgan maz sastopami. Tāpat zemes dzīlēs rasti zābaku papēžu apkalumi, skaista sprādze un saktas, dažādas naglas, eņģes un tapas, musketes palaišanas svira, sirpis, garšvielu trauciņš, lai gan ļoti iespējams, ka tas ir bijis farmācijas trauciņš, kurā mazā apjomā tika glabātas diezgan dārgas zāles. Iespējams, ka mazā telpa, ko atsedzām pirmajā izrakumu nedēļā, ir bijusi sardzes telpa, tur bijusi arī krāsns, uz kuras tika kausētas un gatavotas lodītes pils aizsardzībai. Savukārt atrastie trīs veidu jumta kārniņu fragmenti — mēles veida kārniņš, pusovālais jeb mūķenes tipa kārniņš, kā arī modernākais S veida kārniņš jeb holandiešu kārniņš — sniedz priekšstatu par Valmieras pils ZR korpusa jumta segumu trīs dažādos periodos,» norāda R. Brūzis.
Pirmie arheoloģiskās izpētes darbi Valmieras pils teritorijā notikuši 1937. gadā, kad arheologi pētīja periodu pirms pils būvniecības. Jau citu arheologu vadībā izpētes darbi turpinājušies arī 1938. gadā. «No 1988. līdz 1993. gadam šeit izpēti uzsāka Latvijas vēstures institūta arheoloģe Tatjana Berga, kura ir viena no darbu vadītājiem arī pašreizējiem izrakumiem. Valmieras pils ZR korpuss ir pēdējais, kas vēl palicis neizpētīts visā Valmieras pils teritorijā. Mums ir tas gods pabeigt šos astoņdesmit gadu periodā ilgušos izrakumus,» par Valmieras pils teritorijas arheoloģiskās izpētes vēsturi stāsta R. Brūzis.
«Ir pagājis ilgāks laiks, kopš Valmieras pils teritorijā ir notikusi arheoloģiskā izpēte, bet, pateicoties projektam «Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos», tiek atjaunoti 10 kultūrvēsturiskā mantojuma objekti Vidzemē, tajā skaitā divi no tiem Valmierā — Valmieras pils teritorija un Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca. Priecē, ka ir pievērsta uzmanība kultūrvēstures mantojuma objektiem, lai padarītu tos pieejamākus sabiedrībai. Projekta rezultātā izdosies veikt gan Valmieras pils ZR korpusa pagrabu izpēti un restaurāciju, gan arī uzcelt Valmieras pils kultūrvides centru. Valmieras pils iegūs jaunu dzīvību, izstāstot pils stāstu jau ar mūsdienīgām muzeja metodēm,» prieku par rosību Valmieras pils teritorijā pauž Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma.
Arheoloģiskās izpētes darbi ilgs līdz augusta sākumam, to noslēgumā izpētes procesa laikā atrastās vēstures liecības ikviens interesents varēs aplūkot izrakumu skatē jeb īpašā izstādē. Tās vieta un laiks tiks precizēti, tāpēc interesentus aicinām sekot līdzi informācijai Valmieras pilsētas pašvaldības mājaslapā www.valmiera.lv un Valmieras muzeja mājaslapā www.valmierasmuzejs.lv. Izpētes laikā atrastās vēstures liecības pēc izstādes, kas notiks augusta sākumā, tiks nogādātas Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūtā, kur veiks to pirmapstrādi. Vēlāk tās tiks restaurētas un nogādātas Valmieras muzejam, lai iekļautu Valmieras pils ekspozīcijā. Pēc izpētes tiks sagatavots arī konspektīvs ziņojums par arheoloģisko izrakumu rezultātiem un būs pieejams arī detalizēts veikto darbu pārskats.
Arheoloģiskās izpētes darbus veic Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts par līgumsummu 21527,69 EUR.
Kopumā Valmieras pils kultūrvides centram ir paredzēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 1032900 EUR apjomā, papildus ieguldot finansējumu no valsts 38823,53 EUR un līdzfinansējumu un finansējumu no pašvaldības 155294,12 EUR.
Valmieras pils ZR korpusa arheoloģisko izpēti un Valmieras kultūrvides centra celtniecību plānots īstenot darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» prioritārā virziena «Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte» 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa «Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus» projektā «Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos».