Katru reizi aktīvi piedalās šo negatīvu īpašnieks, gan tīrot, gan ejot palīgā kopēt. Puisis, kurš nevēlējās publicēties, ir samērā jauns, bet ar savu dzīves skatījumu un pieredzi. Vienā no šiem vakariem parunājāmies vairāk. Turpmāk puisi saukšu vienkārši par Naukšēnieti.
Naukšēnietis:
— Vietai, kur atradās šī māja, man ir savi plāni. Es uzreiz zināju, ka esošo māju jaukšu nost. Nojaukšanas gaitā, uzsākot jumta demontāžu, gājām skatīties, kas atrodas telpā zem jumta, un uzkāpām virsū tiem negatīviem. Kaut kas saplīsa. Sāku pētīt. Ņemot vērā, ka no vēstures es tomēr ko saprotu, uzreiz apjautu, ka tas ir kaut kas vērtīgs. Reiz, runājot par šo ar Andi Bošu, viņš ieminējās, ka viņa draudzene augstskolā ir studējusi foto tehnoloģiju. Arī viņu tas ieinteresēja, un abi atbrauca pie manis paskatīties. Runājām par to kādas trīs četras stundas. Pēc kādiem diviem vai trim mēnešiem sākām darboties — sagādājām vajadzīgo ķīmiju bilžu pagatavošanai, papīru, aprīkojumu, un šeit ir rezultāts. Sākumā man šķita, ka negatīvu ir mazāk par 100 vienībām, tad domāju, ka ir ap 80, bet tagad jau, ja nemaldos, ir kādi 140 — 160 attēli. Domāju, ka negatīvus nevajadzētu sadalīt. Vērtība šim atradumam ir tad, ja tie ir visi kopā, nedalot atsevišķi.
Pagatavotās fotogrāfijas žāvējas.