Prieks šeit skatīt jūsu darbiņu! Cik cimdu pārus savā mūžā esat noadījusi?
Nemaz nemācēšu pateikt… Pagājušajā gadā adīju zeķes. Uz Ziemassvētkiem visiem vajadzēja adīt dāvanām. Tad man zeķes apnika, šogad pārmetos uz cimdiem. Un radās ideja — ja jau Latvijai paliek simt gadu, es izadīšu simt cimdu pāru! Katru cimdu pāri mēģinu veidot citādāku, krāsas pamainu.
Cik pāru šobrīd jau gatavi?
Ir apmēram sešdesmit, te jau tikai viena daļa izstādīta. Būs palikuši ko adīt vēl kādi četrdesmit pāri.
Vai to līdz 18. novembrim vēl var pagūt? Būs kādas vismaz simt dienas vēl palikušas…
Es domāju, ka paspēsim.
Viens pārītis — cik ilgs laiks paiet, kamēr tāds silts krāšņums top?
Grūti pateikt… Adīšana man vairāk ir vaļasprieks. Tad, kad man ir stresa situācijas, tad es adu. Kad (Ezerpriežu saimniece) Zane nāk iekšā un redz mani adām, viņa uzreiz saka: Mairai stress bijis… Tad es vienkārši nomierinos. Garos ziemas vakaros es šos cimdus adīju. Ja tā stingri noņemas, tad cimdu pāri var noadīt vienā dienā, bet es tā netrakoju: divās vai trijās dienās vienu pāri noadu. Nesteidzos.
Cik gados iemācījāties adīt?
Man vecmāmiņa bija ļoti liela rokdarbniece, viņa padomju laikos Daiļradei adīja cimdus. Viņa mani iemācīja adīt jau piecos gados, tagad man tuvojas piecdesmit. Bet es nemaz tā neadīju, skolas laikā, kad bija jāada, nu, nemaz man adīt negribējās!
LĪDZ SIMTGADEI BŪS ARĪ SIMTS! Tā sola čaklā cimdu adītāja Maira Borsuka.