Kāda, pēc jūsu domām, ir dzīves vide jūsu novadā?
Pēc 2009. gada reģionālās reformas vienā novadā dzīvi vadām 6 pagasti. Burtnieki, Rencēni, Ēvele, Matīši, Vecate un Valmieras pagasts. Tie atrodas dažādos attālumos no kādreizējā rajona centra, Ziemeļvidzemes reģiona lielākās pilsētas Valmieras. Protams, pilsētas tuvums Burtnieku novadam, jo sevišķi Valmieras pagastam, dod zināmas priekšrocības — tās ir darba vietas, skolas, kultūras centrs un iestādes, kino, teātris un muzejs, Olimpiskais centrs un… Vidzemes slimnīca. Ir laba autobusu satiksme. Jā — arī dzīves vide, kas piepildīta dažādām kvalitātēm, kuras varam izvēlēties atbilstoši savām tik dažādajām interesēm un nepieciešamībām.
Bet šis stāsts ir par novadu — par cilvēku dzīvi un sadzīvi tajā. Par iespējām, kultūrvēsturisko un politisko mantojumu, attīstību. Par ceļu un mērķiem, uz kuriem kopīgi ejam… Vai neejam.
Novadā dzīvojošos tāpat kā visā Latvijā skar sabiedrības noslāņošanās procesi. Pēc daudzu darbspējīgo, stipro, gudro, radikāli rīcībspējīgo cilvēku aizbraukšanas uz ārvalstīm mēs esam palikuši tie, kas esam — gan patrioti, gan tie, kas citādi nevar, gan tie, kuriem veselības likstas vai pietrūkst uzņēmības. Tādēļ mums ir doktorāti, kuros ģimenes ārstu prakses ar visām Latvijas valsts medicīnas sistēmas problēmām, sociālais dienests, kas uztur rūpi par sabiedrības daļu, kuru skārusi nabadzība un pajumtes trūkums vai cita bēda, kas zem akmens liekama. Mums ir bāriņtiesa, policija, bez kuru mērķtiecīgas rīcības arī dažkārt, izrādās, nevaram iztikt, jo — kur ir labais, tur arī nelabais kā ar roku sniedzams.
Burtnieku novadā ir 4 skolas — gan vairs tikai pamatskolas, jo reorganizācija skārusi arī mūsu novadu. Bet bērni aug, skolojas un neatpaliek no citu novadu «gudriniekiem». Ir 5 pirmsskolas izglītības iestādes, jo bērniņi dzimst.
Mūsu novadā ir 6 kultūras nami ar savu piepildīto radošo dzīvi, kurā jestri muzikanti, skanīga dziesma un naigs deju solis. Rencēnu pagastā nodibinājies amatierteātris «Jautra kompānija». Tas izpelnījies lielu interesi un atzīšanu, izcili novērtēts arī amatierteātru skatē, kurā labi startējuši arī matīšnieki.
Aušanas studija «Rencēni» Burtnieku novada vārdu nes Latvijā un pasaulē
Mums ir 7 bibliotēkas — katrā pagastā, mūsējā pat divas — Rencēnu centrā un Lizdēnos. Tās, pateicoties projektiem 3TD un PIP, nodrošina piekļuvi informācijai, paplašina izglītības iespējas un sniedz daļu izklaides, jo bibliotēkas nav vairs tikai grāmatu izsniegšanas vietas, tās ir multifunkcionāli centri, kuros iedzīvotājiem tiek nodrošināta piekļuve internetam — pieslēgums pasaules informācijai.
Burtnieku novadā ir trīs baznīcas — Ēvelē, Burtniekos un Matīšos, ar savām baznīcēnu draudzēm, kas uztur vietējā sabiedrībā kristīgo vertikāli — ticībā, cerībā un mīlestībā kalpojot un atrodot ceļu pie Dieva. Novadā ir vairākas Mūža mājas.
Mums ir sava sena kultūrvēsture un muzeji.
Mums ir ezers un upes — makšķerniekiem, peldētājiem, laiviniekiem, burātājiem.
Mums ir meži — medniekiem, ogotājiem un sēņotājiem.
Mums ir darbīgas zemnieku saimniecības, uzņēmumi, kuru darbu rezultāts nav nācis viegli un ne bez saviem līkločiem.
Mums ir sporta laukumi un kompleksi, kuros notiek novada sporta spēles ziemās un vasarās.
Mums ir senioru biedrības «Kadiķis», «Mežābele», «Sapratne». Pensionāri organizē savus pasākumus, apliecina sevi gan virtuves nodarbībās, gan sporta spēlēs, gan rūpēs citam par citu.
Vidi piepilda sadarbība un savstarpēja cieņa. Lai arī cik grūta dažbrīd liktos ikdiena, Burtnieku novada cilvēki prot svinēt svētkus, dāvināt un apsveikt cits citu, kopā nākt un būvēt sadraudzības tiltus ar citiem novadiem, pilsētām, arī valstīm. Mēs protam arī lepoties ar sevi.
Secinājums ir viens — dzīves vide Burtnieku novadā ir tāda, kādu paši veidojam. Tā ir varavīkšņaini krāsaina, varbūt kaut kur arī pa baltam vai tikai melnam dzīparam. Kaut kur pasteļtoņu maigums, kaut kur arī kontrastkrāsas meklē kopīgu valodu cita ar citu.
Kas tajā uzlabojams, kam un kā tas būtu jādara?
Manas domas apstājas pie Burtnieku novada mežu un pļavu ainavām, pie vecajām pilīm un muižām pagastos, to senajiem parkiem un pagastu centriem, kuros jaunlaiku celtnes apvienojas ar senākām būvēm vienotos arhitektūras kompleksos. Un tās, nereti pēc pašu iedzīvotāju iniciatīvas, ieskautas stādījumos, kuri ar puķēm, ziedošiem krūmiem un kokiem krāšņo pagastmājas, sociālos centrus un mājas, kultūras namus… es domāju, ka šī ir sfēra, kur novadā noteikti būtu vērts pieņemt darbā ainavu arhitektu un daiļdārzniekus. Dārgi? Domāju, ka nezinošu cilvēku pašdarbība un neprofesionalitāte izmaksā vēl dārgāk un ilgtermiņā.
o jūs pati šogad vēlētos darīt?
Esmu Rencēnu pagasta 1. bibliotēkas vadītāja, darbs ir saistīts ar cilvēku apkalpošanu, taču daudzie «iekšdarbi» arī prasa savu daļu uzmanības, laika un mērķtiecības. 2016. gada bibliotēkas inventarizācija un akreditācija lika domāt tālāk un dziļāk. Te gana daudz kas pieejams gan elektroniskā, gan papīra formātā, tomēr daudz kas paliek arī nepamanīts. Tādēļ šogad esmu ieplānojusi jaunus pasākumus. Ar pagasta cilvēku līdzdalību organizēsim literāras pēcpusdienas, kas Latvijas simtgadē būs saistītas ar latviešu autoru devumu mūsu kultūrai. Un — es vēlos darīt tā, lai izdodas it viss, ko mērķtiecīgi pasāksim. Tā būs dažādo senāku un šodienas latviešu autoru (R. Blaumanis, J. Poruks, Fr. Bārda, J. Jaunsudrabiņš, R. Ezera, I. Ziedonis, I. Bauere, I. Ābele u.c.) biogrāfiju un literārā veikuma lasīšana, iedziļināšanās. Savstarpēju jautājumu uzdošana, sarunas, analīze un atklāsmes. Es gribu pieskarties nedaudz piemirstajam, lai tas atkal uzplaiksnī Rencēnu pagastā no jauna.
Kuri cilvēki novadā pelnījuši atzinību par darbu dzīves vides uzlabošanā?
Rencēnu pagastā kopš 1999. gada darbojas Camphill ciemats «Rožkalni». Tā idejas nesēji un realizētāji Latvijā ir dzīvesdraugi Inga un Vilnis Neimaņi. «Rožkalni» ir kā antropozofiskā pasaules uzskatā sakņota komūna, kur uzņēmīgi, dziļā ticībā labajam sekojoši ļaudis veido dzīves vidi cilvēkiem, pret kuriem liktenis šajā dzīvē bijis nesaudzīgs un skops.
Ir apbrīnas vērta šīs cēlās misijas idejas un darbu uzturēšana spēkā, nesavtīgais darbs 24 stundas diennaktī, spēja darboties un būt psiholoģiski stipriem un atvērtiem citādajam. Visi ciemata iemītnieki tiek nodarbināti un saprot, ka darbs ir dzīves pamatvērtība. Jēgpilns darbs vidē, kurā ir radīts pamats jēgpilnai dzīvei cilvēkiem, kuri iepriekš piedzīvotās sociālās iekārtas laikā Latvijā mitinātos psihoneiroloģiskās slimnīcās — tas viss ir tieši tik sāpīgi un šobrīd laimīgi.
Nu jau vairākus gadus Neimaņu ģimenes stafete nodota Ievai un Arnim Zundām. Darbu ar ciema iemītniekiem palīdz veikt arī brīvprātīgie darbinieki no ārvalstīm (Krievijas, Vācijas).
Rožkalnieši ir pelnījuši ievērību un atzinību par darbu dzīves vides uzlabošanā.
Vai sekojat līdzi, kas par jūsu novadu rakstīts «Liesmā» un www.eliesma.lv? Kā vērtējat šīs publikācijas?
Jā, protams, sekoju līdzi tam, ko par mūsu novadu raksta «Liesmas» žurnālisti un korespondenti, arī mūsu Inese Birzkope. Šīs publikācijas bibliotēkā tiek krātas un kalpo kā novadpētniecības materiāls. Tas būs aktuāls vēl daudzus gadus.