
Īss ieskats fabrikas vēsturē
Fabrika «Limbažu filcs» darbu uzsāka 19. gs. otrajā pusē, kad Ziemeļvidzemē sākās straujš tekstilrūpniecības uzplaukums. 20. gs. sākumā fabrika Limbažos bija viena no lielākajām Latvijā ar 500 darbiniekiem. Mazpilsētas dzīve noritēja saskaņā ar fabrikas svilpes signālu. Fabrikā ražoja kungu un dāmu cepures, filcu, filca zābakus. Vēlāk padomju gados cepuru ražošana tika pārtraukta, ražoja tikai velteņus, līdz pusmiljonam gadā. Filca velteņu stāsts Limbažos beidzās 1992. gadā, kad, nesaņemot samaksu par pasūtījumu, fabrika darbu pārtrauca.
Ideja par ēkas «iedzīvināšanu»
Biedrības «Limbažu filcs» valdes priekšsēdētāja ir Lāsma Jonele. Viņa, atrodot domubiedrus, šo ideju aizsāka: «Skaistais Filca fabrikas nams mani kādubrīd «uzrunāja». Es nemāku izskaidrot, kas tas bija, bet, ejot garām, bija sajūta, ka tas velk kā magnēts. Tobrīd nams bija pilnīgi pamests un neapgūts, kā jau pēc Filca fabrikas darbības beigšanas. Logi satrupējuši, ūdens lija iekšā, durvis arī bija beigtas, bet manī bija tāda tuvības sajūta… Paralēli tam radās sajūtas, ka īsti kvalitatīvai dzīvei kaut kā pietrūkst un gribas kaut ko vēl, piemēram, tādu jauku sporta zāli, kur ir mājīgas ģērbtuves un kur var siltā un jaukā gaisotnē jogot vai nodarboties ar pilatēm. Man pašai tā pietrūka.»
FILCĪŠA telpās pirms pandēmijas radošās aktivitātēs pulcējās dažādu paaudžu pārstāvji. Foto no biedrības arhīva