«Nometnes dalībnieki bija sadalīti 14 apakšvienībās, mums, kocēniešiem, — bijām 31 dalībnieks — pievienojās vienības no ASV, Kanādas, Francijas, Austrālijas. Bijām kopā gan skauti, dižskauti un gaidas, gan mazākie — mazskauti, guntiņas,» iepazīstina Kocēnu vienības vadītāja SANDRA GRĪNLIŅA.
Izvaicāta, kā viņa, pirmsskolas skolotāja, ilggadēja Kocēnu bērnudārza «Auseklītis» vadītājas vietniece, ienākusi skautu kustībā, atbild: viņu palīgos uzrunājis skautu kustības aizsācējs Kocēnos Jānis Olmanis. Kāpēc tieši viņu, neatceras, bet atzīstas: viņai toreiz, kā iesākumā varbūt vienam otram no vecākiem, neesot bijusi pat nojausma, kas ir skauts. «Pašai bērnu vēl nebija, neko nesapratu, kas jādara, bet palēnām ar draudzeni Ilonu Ieviņu Jenāni, kuras bērni jau bija skauti, sākām palīdzēt Jānim. Ilona gan vēlāk atgāja malā, bet es paliku, un nu jau abi mani bērni ir vienības dalībnieki — Rinalds izaudzis līdz dižskautiem, arī Kitija aktīvi darbojas.» Sandra uzsver: skautu kustībā viņu vienmēr fascinē no ikdienas atšķirīgā vide un īpašā savstarpējā draudzība, komunikācija. «Tā ir pilnīga atslēgšanās no ikdienas. Jā, ir problēmas, savu reizi arī grūti, bet visi kopā — ar citādāku, zaļāku un aktīvāku domāšanu, visam tiekam pāri. Kādreiz man ir prasīts, kāpēc ņemu uz skautu nometni bērnu, ar kuru skolā nekādi netiek galā.
MIRKLIS pirms nometnes rīta atklāšanas. Rovers Viesturs Laimīte, dižskauti Kārlis Puriņš, Laura Gaugere un Amanda Drīle.