Kad 24. novembra pusdienas laikā ierodamies pie Ženijas, viņa mūs sagaida jau pie pašas mājas. Vispirms viņa vedina apskatīt klēti – tur aizvien ir saziedotais apģērbs. Ženija saka, ka nav vairs tik daudz kā iepriekš, tomēr aizvien tur ir gan labi zābaki, gan izejamās kleitas un vienkārši ikdienas apģērbs. Ženija aizvien darbojas kā Sv. Faustīnes Mazsalacas katoļu draudzes Caritas grupas koordinatore, tāpēc viņa aizvien ir iesaistījusies labdarībā.
Tad viņa vedina mūs apskatīt skaisto ainavu, jo šovasar ir izcirtusi mežu, – nedaudz paejot, nonākam pie tādas kā kraujas malas, no kuras paveras fantastisks skats uz Salacas upi. Protams, nestāvam uz paša upes krasta, jo zemāk par to krauju, pie kuras stāvam, ir zemes ceļš, pa kuru pārvietoties. Un tikai pēc tam nāk upes mala un pati Salaca. Bet ziemā tur ir skaisti!
MAZSALACAS «CARITAS» grupa ar priesteri Tomašu Dudzjuku. Foto no Ženijas personīgā arhīva