«Esmu no Alūksnes novada, bet līdz ar stāšanos jaunajā amatā mainīju dzīvesvietu. Patiesībā jau bija domas par pārcelšanos uz Valmieras pusi. Divus gadus strādāju Vidzemes Augstskolā par zinātnisko asistenti. Galvenās pētījuma jomas ir iekļaujošā izglītība, speciālā izglītība un sociālās investīcijas. Ir izdotas vairākas publikācijas. Piemēram, tikko nesen, jūnijā, biju Amerikā Stenfordas Universitātē; par godu Latvijas simtgadei Latvijas Nacionālā bibliotēka izdos Latvijas Nacionālo enciklopēdiju, esmu autore rakstam par sociālo drošību ģimenēm ar bērniem.»
Ligita atklāj, ka uz darba interviju braukusi ar stingru nostāju sevī — direktores amatā stāties tad, ja sarunā ar komisiju radīsies sajūta, ka viņa tiek saprasta, ka viņas uzskati sakritīs ar viņu skatījumu par to, kādai ir jābūt mūsdienu skolai, kas ir jādara, lai patiesi veicinātu bērnu un jauniešu ar garīgiem attīstības traucējumiem iekļaušanos sabiedrībā. Un tie sakrita.
Vai speciālās izglītības jomā arī pirms darba augstskolā gūta pieredze?
Pēc izglītības esmu sociālā pedagoģe ar vairāku gadu pieredzi. Uzreiz pēc augstskolas, 2007. gadā, sāku strādāt Liepnas internātpamatskolā par sociālo pedagoģi un klases audzinātāju. Šajā laikā valstī sāka arvien vairāk pievērst uzmanību iekļaujošai izglītībai, vispārējās izglītības iestādes licencēja speciālās izglītības programmas. Arī mūsu skolā sāka nākt bērniņi ar speciālām izglītības vajadzībām. Sabiedrībā tas bija kaut kas jauns, nezināms, un es kā sociālā pedagoģe uzņēmos šo rūpi savā skolā — izveidoju speciālās izglītības un pedagoģiskās korekcijas metodisko komisiju. Patiesībā mani ļoti saistīja individuālo izglītības plānu izstrāde, bērnu vajadzību novērtēšana un atbalsta komandas darbs. Ko un kā darīt, lai sniegtu bērnam visu nepieciešamo atbalstu, lai viņa adaptācija skolā un attīstība noritētu veiksmīgi.
LIGITA KŪLE. Jāņa Līgata foto