«Tā ir sedziņa, kas stāvējusi pie manas gultas. To otru arī atceros no bērnu dienām, tā bija pārsvarā virtuvē pie sienas. Un vēl virs izlietnes stāvēja dvielis, kurā bija iešūts vēstījums: «Nāc mazgāties, no ūdens nebaidies!» To man nav izdevies saglabāt,» stāstīja biedrības «Valmieras pilsētas pensionāri» valdes priekšsēdētāja Daile Goba, bet viņa ir tikai viena no 16 senču sarūpētās pūra lādes vētītājām. Izstādē kopā apskatāmas vairāk nekā simts dažādas lietas, kuras dzimtās glabātas daudz ilgāk par gadsimtu.
«Kad uznāca kara laiks, mamma visus dvieļus un austos lina palagus salika transporta kannā un to ielaida akā. Karš beidzās, braucām mājās, un kannu izvilka: viss bija labi saglabājies! Te ir manu omīšu šūtie dvieļi, arī palagu špices atnesu parādīt, kādas bijušas. Klāja šatiera segu uz gultas, bet palaga baltā rota bija gar malu laukā. Ļoti skaisti,» atcerējās Vija Gustsone, rādot omītes Betas Puriņas austo un šūto. Ome katru dvieli rotājusi ar saviem iniciāļiem, uz daža ar izšuvumiem rakstījusi vārdus un vēlējumus.
SKALU GAISMĀ, ZIEMAS VAKAROS omītes austos un izšūtos dvieļus izrādīja Vija Gustsone. Izstādē apskatāmas vairāk nekā 100 lietas, kas izlolotas senču rokās.