
«27. jūnijā, kā zināms, bija tā saucamie Septiņi gulētāji. Tā ir ļoti zīmīga diena laika vērošanai. Šoreiz lija! Tātad iegulēja! Ielija arī 10. jūlijā, kas ir ne mazāk svarīgā Brāļu diena. Nolija arī par vecajiem vasaras svētkiem sauktajā laikā, tādēļ — ne šāds, ne tāds laiks ir vismaz sešas nedēļas, praktiski visu jūliju, un tas sev klāt «pieķers» vēl gabaliņu augusta. Varētu būt, ka tikai ap pusaugustu laiks kļūs vasarīgāks, taču ar joni tuvosies rudens, jo mani novērojumi dabā saka priekšā: būs agrs un arī samērā mitrs rudens, jo, rau, visas puķes dārzā un pļavā šovasar kā sarunājušas steidzas cik vien ātri var noziedēt. Kopumā var teikt, ka šogad sanākusi visai slikta vasara. Cik nu ir tā siltuma, tik to no tālienes atnes anticikloni, bet pašiem sava siltuma kā nav, tā nav. Šogad atkal ir neparasti daudz pīlādžu. Tas liek būt uzmanīgiem un aicina arī pavērot, kas dabā notiks lapkritī. Ja lapas sakritīs uz koku saknēm, būs gaidāmi lieli sali, jo koki zina, ko dara, tie sargā savas saknes.»