«Vaidavā jau dejoja «Feja», un mums arī sagribējās. Iveta Kļaviņa toreiz jau vadīja vidējās paaudzes deju kolektīvu «Raita», uzrunājām viņu, un Iveta piekrita. Pēdējos divus gadus «Maģiju» vada Sandra Nāzare no tuvējās Ozolmuižas. Kopā ar viņu kolektīvam pievienojušās arī trīs labas meitenes no Ozoliem, tagad atkal esam desmit.» Dāmas atceras, ka pirmais kopīgais gads pavadīts bez nosaukuma, bet tad: «Rakstījām uz lapiņām savas versijas, bija dzirdēts par rozēm, vijolītēm, esam jau pieradušas, ka arī tagad kāds mūs Dikļos sauc par balerīnām… Mums tās puķītes nederēja, domājām, līdz nonācām līdz «Maģijai». Dejā taču ir kas maģisks, sievietē īpašs pievilkšanas spēks,» to laiku apcerot, viņas atgādina, ka «Maģija» radusies brīdī, kad visā Eiropā kā sēnes pēc lietus radās dāmu deju kopas un Latvija nebija izņēmums. «Dikļi taču ir Latvijas kultūras dzīves centrs, mums bija pirmā teātra izrāde latviešu valodā, dziesmu svētku tradīcijas pirmie aizmetņi, ir tautiskās dejas, koris, kas, lai gan kādu brīdi bija apklusis, nu atkal skan.»
Gribam un varam, tā ir viena no raksturīgākajām «Maģijas» īpašībām — jau 2009. gadā viņas divos koncertos dejoja Slovākijā, viens no tiem Baltajā mājā senioriem, pēc gada — festivālā Bavārijā. Bet šovasar, jūlija beigās, kopā ar Dikļu pūtēju orķestri ceļš vedīs uz Ungāriju, kur plānoti trīs koncerti ar pusstundu garu programmu. «Iveta ar tautiņiem jau brauca pasaulē, sameklēja arī mums ko piemērotu. Tagad to dara Sandra, un jau sākam gatavot Ungārijas programmu, kurā, protams, būs jau iedejotās dejas, bet nupat ķērāmies klāt jaunam priekšnesumam, ir gabals, kas jāatkārto kopā ar pūtējiem, lai mūsu iznāciens iegūst citas krāsas.»
JUBILĀRES. Šī gada martā — joprojām jaunas un spriganas. 1. rindā trešā no kreisās: vadītāja Sandra Nāzare, 2. rindā otrā no kreisās Iveta Kļaviņa. Foto no pers. albuma