«Tie gadi tik bezgala ātri aiztecējuši. Kā tas viss varēja notikties? Tā pavisam jocīgi liekas, ka simts jau klāt, bet mani apsveica. Pats Valmieras priekšnieks bija atnācis, apsveica no rīta, tad teica, ka viņam uz Rīgu jābrauc,» stāstīja Jāņa kungs, kurš lielo un apaļo jubileju atzīmējis 11. decembrī, bet sveicējus pieņem joprojām. Pagājušās nedēļas nogalē Valmieras pansionātā, kur jau vairākus gadus jubilārs dzīvo, ciemojušies arī bērni, mazbērni, radi.
«Manām meitām jau pāri piecdesmit. Viena dzīvo Aizputē, otra Smiltenē, bet dēls Norvēģijā strādā,» stāstīja sirmais kungs, kuram no skata nemaz nedosi pagalam apaļo ciparu. Viņš priecājas par bērniem, mazbērniem, mazmazbērniem un neslēpj, ka arī tie, kam lemts nodzīvot ļoti garu mūžu, ir pavisam parasti cilvēki.
Jānis stāstīja, ka dzimis Trikātas pagastā, bet lielāko mūža daļu nodzīvojis Rīgā, nostrādājis garu darba mūžu, braucis uz lielākiem un mazākiem transporta līdzekļiem, kravas pārvadājis, bet pēdējos gados braucis pa Vidzemi un vedis no viena kinoteātra uz citu jaunākās kino lentes. Kad sieva devusies aizsaulē, palicis viens, un tad arī lemts par labu dzīvei pansionātā.