
No pārdevējas par lauksaimnieci
Kad ierodamies «Kalniņos», mūs skaļi sagaida raiba kompānija: divi suņi pirmie piesteidz, lai konstatētu, laist vai nelaist svešiniekus tālāk, nākamās savu sargu lomu, šņākdamas un balsi paceldamas, parāda zosis, to protestam ātri vien pievienojas arī vairāki gaiļi — cits par citu krāšņāks. Atbraucēju sagaidīšanas jampadracis ar to nebūt nebeidzas. Padzirdējušas jezgu, pa aploku kūts virzienā nesas arī daudzas aitu mātes un vai katrai pie sāniem pa diviem, trim jēriem. Tāda — dzīvības pilna sagaidīšana laukos ilgi nebija piedzīvota!
Alda par savu esību «Kalniņos» saka: «Esam šeit kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Iepriekšējā dzīves vietā uzradās likumīgie saimnieki, tādēļ mums nācās atkāpties. Radās iespēja iegādāties «Kalniņus». Lai arī tolaik daudzi aktīvi sasparojās patstāvīgai saimniekošanai lauksaimniecībā, mums bija cits variants, jo man joprojām bija algots darbs, ko nevēlējos pamest. Esmu strādājusi gan par pārdevēju, gan arī konditori. Piemājas saimniecībā saimniekoja mamma, un mēs viņai palīdzējām.
Tikai pēdējos trīspadsmit gadus esmu kļuvusi par lauksaimnieci. Daudz ko nācās apgūt no jauna, nekautrējos prasīt padomu lauku konsultantēm Ivetai Rūjienā un Jautrītei Limbažos. Bez Ivetas Buņķes ieteikumiem un atbalsta neiztiekam joprojām. Tā soli pa solim mūsmājās krājas pieredze un saimniekošanas prasme.»
IEGUVUMS. «Kalniņu» saimniece Alda Meirāne, rādot mazā lauksaimnieka atbalsta projektā iegādāto jauno traktoru. Jāņa Līgata foto