«Tā nav dzimtas profesija, deviņdesmitajos gados vajadzēja ko mainīt, un es vienu sezonu nostrādāju pie meistara. Cik viņš bija jaudīgs, neņemos spriest, papīrus viņš man nekādus nerādīja, taču gudrs bija, pamatus iedeva, un pēc tam pats turpināju visam urbties cauri,» par savām zināšanām akmens apstrādē stāsta bruģakmens (un ne tikai) ražotnes vadītājs. «Ja akmenim ir interesants raksts, no tā iznāk kāds neparasts trauks, vāze vai paplāte. Bet sākās ar to, ka gribējās čomam uztaisīt oriģinālu dāvanu. Tā vienam, otram, beigās kāds bija uzzinājis un piedāvāja veikt specpasūtījumu par samaksu. Tā pamazām sāku, katrā ziņā tagad tas man patīk vairāk nekā plika akmeņu skaldīšana, diezgan jau to pa šiem gadiem sadauzīts.
KASPARS APŠS: «Lai arī putekļu vairāk, slīpēt akmens traukus ir krietni interesantāk nekā skaldīt bruģakmeņus.» Alekseja Koziņeca foto