Un kā nu nelīs? Tā vien šķiet, ka no debesīm krīt visu represēto izraudātās asaras. Tās ir nevainīgu cilvēku asaras, kuri bez jebkādas apsūdzības uzrādīšanas un tiesas sprieduma tika vardarbīgi apcietināti un izsūtīti uz Sibīriju un citiem attāliem Krievijas ziemeļu apgabaliem. Piektdien Valmieras dzelzceļa stacijā norisinājās komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltīts atceres brīdis. Šādi piemiņas brīži notika arī Mazsalacā, Sniedzēnu kalnā, un pie Jērcēnmuižas. Tajos bija sapulcējušies represētie, viņu bērni un citi interesenti, kas vēlējās pieminēt komunistiskā genocīda upurus.
Valmieras dzelzceļa stacijā svinīgo uzrunu teica RIČARDS GAILUMS, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības, sadarbības un sociālajos jautājumos: «Šodien aprit 83 gadi, kopš padomju okupācijas vara veica nežēlīgu noziegumu pret latviešu tautu – civiliedzīvotāju masu deportāciju.
KOPĪGĀ FOTOMIRKLĪ vienojās uz atceres brīdi sanākušie represētie. Ārijas Romanovskas foto