Eiropa Kocēnos
Pirms nedaudz vairāk kā divdesmit gadiem saimnieki te, Dārza ielā 22, nopirkuši jaunbūvi. Turpat blakus slējās vēl dažas jaunbūves, bet bija arī mājas, kur pat govis turētas, un uz Keišiem, vērojot, ka pie mājas tiek veidots zāliens, dažs raudzījies ar smīniņu, sak, nu jau gan te būšot kā Eiropā.
«Kaimiņi bija iestādījuši kāpostus, no kuriem rudenī uz mūsu māju nāca kāpuri, visi stūri bija pilni. Sākumā mums viena daļa no 0,4 hektāru lielās teritorijas bija atdalīta un atvēlēta dārzam, bet mājas priekšā uzreiz sākām veidot dzīvojamo zonu ar zaļajiem augiem un zālienu. Pirmais pļāvējs mums bija ar roku stumjamais, ar kuru pļāvām mājas priekšu, pārējo teritoriju ar izkapti. Kad mums uzradās sunīši, trīs papiloni, kuriem vajadzēja lielāku telpu, lai varētu kārtīgi izskrieties, atdalošo sētu izņēmām,» par dārza pirmsākumiem stāstīja Jānis. «Pirmos stādus košumam par lielu naudu iegādājāmies Baltezerā, citu variantu arī nebija. Varējām atļauties nopirkt tikai divus trīs nelielus augus, kam mazāka cena, jo arī algas tolaik bija mazas. Pirmo dārza plānojumu mums iedeva Zenta Skrastiņa, apmēram sazīmējot, kur ko stādīt. Arī tagad, pirms pašvaldības rīkotā konkursa «Skaistākā dzīves vieta un vide Kocēnu novadā 2019», viņa pie mums bija atbraukusi un atzinās, ka neesot pat iedomājusies, ka te viss tā var izveidoties. Tūjas, kuras tika iestādītas mazas, pa divdesmit gadiem jau krietni lielas izaugušas. Dārzs arvien mainās. Jā, laikam līdzi ejot, arī māja trīsreiz pārtapusi, jo tolaik, kad sākām būvēties, lielu iespēju, arī materiālu nebija.»
DĀRZA SAIMNIEKI ar saviem skaistajiem taurenīšiem – papiloniem. Entonijs jeb Tonijs ir suns ar raksturu, un viņa Dievs ir Dace, bet Emanuelai, sauktai par Emmiņu, kā jau meitenei, siltas jūtas ir pret tēti Jāni, kurš tāpat sunītei pieķēries. Emmiņa saviem saimniekiem ir vienīgā meitenīte. Attēlā no labās – Čaks, japānis, skatā nedaudz atšķiras no abiem taurenīšiem un, liekas, ir patstāvīgāks. Alekseja Koziņeca foto