Kopējie Beverīnas novada ieņēmumi šogad plānoti 4,83 miljoni eiro, bet kopējie izdevumi — 5,35 miljoni eiro. Uz 1. janvāri pašvaldībai no pērnā gada budžeta palicis 664034 eiro.
Salīdzinot ar 2017. gada pašvaldības budžeta kopējiem ieņēmumiem, šogad tie ir auguši par 10,9%. Kopējie izdevumi ir piedzīvojuši līdzīgu kāpumu — tie auguši par 10,8%. No pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda Beverīnas novads saņems 362084 eiro. Lielākā daļa no budžeta tēriņiem tiks veltīta izglītībai, proti, tie ir 45% no kopējiem tēriņiem. Tam ar 23% seko pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošana un ar 11% vispārējie vadības dienesti. Beverīnas novada pašvaldības 2018. gada budžets pieņemts ar 521619 eiro deficītu.
Ņemot vērā, ka valstī tiek palielināta vidējā alga, pieņemot 2018. gada budžetu, arī Beverīnas novada pašvaldības domes sēdē izskatīts jautājums par algas palielinājumu. Domes priekšsēdētājs Māris Zvirbulis saka, ka algu jautājumu ietekmē būtisks minimālās algas pieaugums, tāpēc pirms budžeta apstiprināšanas visu nācies pamatīgi izsvērt un pārvērtēt, tajā skaitā arī struktūrvienību pieprasījumu. Citur algas fonda kāpums novērojams par 13%, bet Beverīnas novadā tie ir 8%.
Kā informē Beverīnas novada pašvaldības vadītājs Māris Zvirbulis, šogad par 100000 eiro paredzēts izveidot skrejceļu pie Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolas un rekonstruēt Trikātas pamatskolas jumtu.
«Naudas līdzekļu ziņā lielākais uzsvars, protams, likts uz izglītību. Budžetā ir jāparedz gan algas skolotājiem, gan skolu infrastruktūru uzturēšana. Savu iespēju robežās ik gadu izglītības iestādēs kaut ko uzlabojam, taču nenoliedzami šāda pieeja nav efektīva. Tie ir īslaicīgi risinājumi. Vislabāk būtu iestādi rekonstruēt vienā piegājienā, taču ar esošajiem budžeta līdzekļiem esam spiesti šos darbus sadalīt vairākos posmos,» skaidro M. Zvirbulis.
BUDŽETS APSTIPRINĀTS. Beverīnas novada domes priekšsēdētājs Māris Zvirbulis runā par nākotnes vīzijām. Jāņa Līgata foto