«Pirms 27 gadiem 19. janvārī bija tieši tikpat silta ziemas diena, kad es kopā ar tipogrāfijas un «Liesmas» redakcijas darbiniekiem devos uz barikādēm Rīgā,» pasākumā atminējās Jānis Kalnačs. «Atradāmies pie centrālā telegrāfa, mums bija uzdevums uzbrukuma gadījumā nosargāt šo ēku vismaz 15 minūtes, kamēr reaģētu papildspēki. Barikāžu dalībnieki ir dažādi — es esmu apzinājis vismaz 300 cilvēku Valmierā. Visā valstī to ir vismaz 33700, no tiem Valmierā un bijušajā Valmieras rajonā pāri par 1600 cilvēku. Nebija jau tā varonība. Šodien domāju, ka jebkurš no mums mīļotās Latvijas labā būtu gatavs darīt visu, kas ir viņa spēkos, lai nosargātu šo brīvību, kam toreiz bija tikai aizmetņi.»
Pasākumā piedalījās arī Jaunburtnieku pamatskolas un Valmieras Valsts ģimnāzijas skolēni. Ģimnāzijas vēstures skolotāja Ineta Amoliņa sarunā akcentēja: «Latvijas vēsture bērniem ir ļoti svarīga. Ja mēs paši nenāksim, neklausīsimies un neatcerēsimies, tad neviens svešinieks to mūsu vietā nedarīs. Tas jādara mums pašiem, un skolotājiem pirmām kārtām. Turklāt vēsture šodien bērniem ir jāstāsta pietiekami interaktīvi un interesanti.»
1991. gada barikāžu notikumi ir viens no Latvijas neatkarības atgūšanas simboliem. Pēc neatkarības atjaunošanas tiek rīkoti plaši barikāžu notikumu piemiņas pasākumi. Barikāžu dalībniekiem ir piešķirtas piemiņas zīmes. Kopš 2001. gada Krāmu ielā 3, Rīgā, ir atvērts 1991. gada barikāžu muzejs, darbojas 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība.
VALMIERĀ. Laukumā pie Barikāžu piemiņas akmens atceres pasākumā sanākušajiem ar atmiņām dalījās barikāžu dalībnieks valmierietis Jānis Kalnačs.