Neviens nevarēja paredzēt šī notikuma sekas. Bija jāpieņem noteikti lēmumi katram individuāli, bet vēl lielāka atbildība gūlās uz toreizējās Tautas frontes nodaļu vadītāju pleciem, pulcinot ļaudis, un to pilsētu izpildkomiteju vadītājiem, kas palīdzēja (vai vismaz netraucēja) organizēšanas procesā. Viena tautas daļa varbūt tikai gribēja iet kopā ar vairākumu, tā teikt, būt uz viena viļņa, savukārt citi patiešām apzinājās nopietnību. Laikraksta Liesma redakcijai un darbiniekiem pietika drosmes, un tieši tādēļ tai tālajā Baltijas ceļa dienā laikrakstā (nr. 132) bija žurnālistes Māras Rones raksts ar pilnīgi precīzu informāciju par akcijas norisi Valmierā un visā Valmieras rajona teritorijā. Lasot rakstu ar šīsdienas skatu, var saprast, cik daudz ir aizmirsts un par ko vispār neesam zinājuši. Tagad mēs uzsveram Baltijas vienotības ideju, bet Baltijas Tautas frontes, protestējot, ka zemiskais Molotova – Ribentropa pakts gan ievadīja mūsu tautu okupāciju, gan lika izdzīvot II Pasaules kara drausmas, 1989. gada 23. augustu bija pasludinājušas par VISAS TAUTAS SPĪTĪBAS DIENU.
SADEVUŠIES ROKĀS – kā toreiz. Alekseja Koziņeca foto