Lai arī nav šaubu, ka tāds solis ir bijis pārdomāts un izsvērts lēmums, savā ziņā tas tomēr bija pacientiem negaidīts, jo mums, cilvēkiem, gribas domāt, ka ārsts nekad neslimo, nekad nepiekūst un viņš ir mūžīgs. Mēs sagaidām no ārstiem bezgalīgu ziedošanos savam darbam, tas ir, mums. Patiesībā Rūjienas puses ārsti tādi arī ir, un visiem Rūjiena ir pirmā un vienīgā darba vieta. Īpaši vecākā mediķu paaudze Rūjienā, var teikt, ir leģendāra. Viņi tūlīt pēc ārsta diploma saņemšanas darbu sākuši vecajā koka slimnīcā, pieredzējuši, kā blakus uzceļ jauno, moderno, plašo slimnīcu reizē ar lielām cerībām. Pieredzējuši, kā itin viss daudzkārt mainās un ne vienmēr ar pietiekamu izpratni par mediķu darbu un vajadzīgo atbalstu no valsts puses. Nemainīgi palika vien mediķa darba pienākumi un Hipokrātam dotais zvērests.
Rūjienas kolēģi pelnītā atpūtā pavada ārstus JURI un AIJU TRALMAKUS.