«Par latviešu valodas un literatūras skolotāju no dzimtā Rēzeknes novada devos mācīties uz Liepājas Pedagoģisko institūtu. Kolosālākā augstskola, kas studentā ielika tādu pamatu, ka, pirmo reizi ienākot klases priekšā, nebija ne jāstostās, ne mazvērtībā jāsarkst, jo zināji, kas un kā jāmāca, kā kontakts ar audzēkņiem jāatrod un jānotur. Pēc sadales augstskolā jau 31 gadu to daru Rūjienā. Nav apnicis, joprojām ar patiku stājos klases priekšā. Lai gan mūsdienās jābūt visai trakam, lai būtu par skolotāju, man šī profesija patīk, jo ne tikai es esmu skolotāja saviem skolēniem, viņi ir arī skolotāji man. Tikai tā — abpusēji sadarbojoties — mēs mācīšanos varam padarīt vērtīgu un gūt no tās labāko.
Katram būtu jāiemācās būt vērtībai vispirms pašam sev, lai kļūtu par vērtību kādam citam. Tāda ir mana pārliecība. Ar tādu 31 gadu nāku uz skolu. Man ir bijuši kolosāli ceļa biedri — vērtības. Agrāk katram jaunajam pedagogam bija darbaudzinātāji, tagad tos sauc par mentoriem. Man tā bija latviešu valodas skolotāja Inta Ozola. Neuzbāzīgi, bet vienmēr klātesoša!
ILGA PENKA. Jāņa Līgata foto