Pamācoša latviešu tautas dziesma no K. Barona Dainu skapja. Lai izdotos šo uguntiņu cieši saturēt, lūkosim, vai esam veikuši nepieciešamos pasākumus, kādi jāveic pirms apkures sezonas sākuma. Kārtīgs saimnieks laikus parūpējas par kurināmā nodrošināšanu ziemas sezonai. Šodien kurināmā izvēle ir gana plaša – varam iegādāties briketes, granulas, ogles, bet joprojām apkurei plaši tiek izmantota malka. Lai apkures sistēma ilgāk un kvalitatīvāk kalpotu, svarīgi ir ievērot, kā tiek sagatavota malka. Malkas zāģēšanai mežā piemērotākais ir aukstākais gada laiks, sagarināšanu un skaldīšanu var atlikt līdz pavasarim. Ņemot vērā sentēvu tradīcijas, zināms, ka lapu kokus cērt vecā (dilstošā) mēnesī, bet skuju kokus – jaunā (augošā) mēnesī. Zāģēšanai un žāvēšanai piemērotākais laiks ir no marta līdz maija beigām. Lietot tikai skujkoku malku nebūtu ieteicams, jo krāsns un skurstenis tiek piesārņots ar sveķiem, tā zaudējot 30 procentus no efektivitātes, tāpēc ieteicams kurināt lapu koku un skuju koku malkas sajaukumu. Pirms malku novietot šķūnītī, to žāvē, un, ja vieta atļauj, tā var palikt samesta kaudzē vai sakrauta nelielās pāris rindu grēdiņās. Izžāvētai malkai nevajadzētu pārsniegt 20% mitruma.
– Maigonīt, tu man to skursteni labāk tīri pa vecai modei!
– Nevaru, Jautrīt, tagad darbs jāveic attālināti…