
«Latvieti apprecēju,» smējās Raivo un taujāja, kas valmieriešus līdz viņam atvedis. Valmieru vīrs zina labi, tāpat kā daudzas pilsētas Latvijā, jo dēlam Meizakilā esot metālapstrādes uzņēmums, bet tēvs palīdzot produkciju pa Igaunijas un Latvijas veikaliem izvadāt.
«Igauņi tagad bieži brauc uz Latviju pirkties. Pats arī uz Rūjienu, bet Valmierā iecienīts ir jūsu Depo,» stāstīja Raivo, kurš Igaunijā ik mēnesi saņem pensiju un piemaksu par reiz darba vietā notikušu nelaimi. Vīrs saka, ka varot dzīvot tīri labi. Meizakilā lielas rosības neesot, bet mājas ne pilsētā, ne apkārtnē tukšas nestāvot. Jaunie strādājot Tallinā, Pērnavā, Tartu, bet nedēļas nogalēs rosoties mantotajā vai nopirktajā īpašumā. Arī aiz pilsētas nepazūd asfalts un nesākas krūmi, jo blakus saimniekojot lieli lauksaimnieki, audzējot labību, rapsi, gaļas lopus.
ESAM LABI KAIMIŅI — saka meizakilietis Raivo Surmets, kurš dzīvo pārsimt metrus no valstu robežas un ļoti labi runā latviešu valodā.