
«Uzklausījām audzēkņu vecāku lūgumu rast iespēju bērniem turpināt uzturēšanos skolas vidē, nodrošinot gan viņu uzraudzību, gan aprūpi, gan veidojot apziņu, ka noteiktā laikā jāierodas darbā, ka tas ir pienākums. Bez tam nevar arī noliegt, ka Kocēnu novada teritorijā atsevišķus pakalpojumus uzņēmēji nenodrošina. Pašvaldība uzskatīja, ka šīs vajadzības varētu nosegt sociālais uzņēmums. Esam arī pārliecināti, ka šāds uzņēmums komercsektoram nebūs traucēklis, tieši pretēji — veiksmīgs risinājums, kā atbalstīt šos cilvēkus ar īpašām vajadzībām un vienlaikus nodrošināt pakalpojumus iedzīvotājiem,» ideju izklāstīja Kocēnu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece EVIJA NAGLE.
Risinājums kļuvis skaidrāks un cerīgāks, kad Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sāka strādāt pie sociālās uzņēmējdarbības likuma.
«Priecīgi sarosījāmies, jo uzskatījām, ka mūsu ideja šim likumam atbilst pilnā mērā — ir gan īstā mērķgrupa, cilvēki ar īpašām vajadzībām, gan būtu uzņēmums, kurā, piesaistot atbalsta personālu, strādātu tikai šie cilvēki. Sākām interesēties, ko sociālās uzņēmējdarbības likums šādiem uzņēmumiem paredzēs — kādi būs atvieglojumi, prioritātes. Komisijas darbā esam iesaistījušies jau vairāk nekā gadu, braucām ar savām prezentācijām, izklāstījām problēmu. Uzsvērām mūsu misiju, ko visnotaļ apzināmies, ka jebkura uzņēmējdarbības forma pašvaldībā ir vairāk ar sociālo, nevis ar peļņas gūšanas ievirzi.