Bez priekšzināšanām, bet ar aizrautību
Viena no organizācijām, kas ļoti aktīvi iesaistījusies “Zaļā biroja programmā” Latvijā, ir elektroapgādes uzņēmums “Enefit”, kura Latvijas birojā strādā ap 80 darbinieku. Linda Vanaga, “Enefit” personāla biznesa partnere, pastāsta, ka ideju par pievienošanos “Zaļā biroja” kustībai aizguvuši no mātesuzņēmuma “Eesti Energia”. Programmā uzņēmums ir no 2017. gada.
“Mūsu uzmanība ir vērsta uz trim galvenajām aktivitātēm: atkritumu šķirošanu, kopīgu pasākumu organizēšanu veselīga dzīvesveida veicināšanai un kolēģu saliedēšanai, kā arī kolēģu izglītošanu par ilgtspējīgu domāšanu,” uzskaita L. Vanaga. “Šo aktivitāšu iniciatori un organizatori ir “Enefit” zaļie vēstneši – tie ir kolēģi, kuru vērtība ir rūpes par vidi un kuri savās zināšanās un ilgtspējas ieradumos dalās ar kolēģiem. Piemēram, man sirdij tuvākās aktivitātes ir talkas, esam piedalījušies Baltijas jūras piekrastes attīrīšanā no invazīvā auga, kas ir krokainā roze. Arī aizrauj izglītojoši, izzinoši pasākumi, piemēram, mums ir bijušas lekcijas gan par atkritumu šķirošanu, bet arī digitālajiem atkritumiem. Tāpat arī iniciatīva “Mēneša atkritējs”, kuras laikā zaļie vēstneši pievērš kolēģu uzmanību kāda konkrēta atkrituma pareizai šķirošanai,” norāda uzņēmuma pārstāve.
Lai pievienotos “Zaļā biroja programmai”, organizācijām nav jābūt ar priekšzināšanām vai kādam izpildītam mājasdarbam. “Viss, kas ir nepieciešams, ir jābūt tikai vēlmei!” uzsver Pasaules Dabas fonda (PDF) Klimata programmas vadītāja Aija Lejiņa. Viņa iesaka šai aktivitātei izveidot komandu, taču pozitīva pieredze ir arī tādos gadījumos, kad īstenošanu uzņemas viens darbinieks. “Iesākumā jānoskaidro nulles punkts, kurā ir ar visām nosauktajām tēmām. Jāuztaisa pašnovērtējums. Secinām, kur var būt izaugsme, kuras ir prioritātes. Tad uzņēmums veido vides pārvaldības plānu, izvirza mērķi kādā no tēmām. Atkarībā no mērķa izvirza aktivitātes – ko darām, lai mērķi sasniegtu,” norāda A. Lejiņa. PDF plānu auditē. “Tas nav nekas bailīgs, lai gan auditu piesaukšana daudziem izraisa bailes. Bet mēs palūkojamies un iesakām, vai mērķi ir reāli, izmērāmi, pārbaudāmi. Lai praktiskā darbošanās būtu reāla. Tad uzņēmums saņem “Zaļā biroja” sertifikātu par piedalīšanos programmā un pausto apņēmību, ko sasniegt vides labā.
Uzlabojot pāris lietas un ne ar lielām investīcijām, efekts var būt ļoti pozitīvs, uzsver PDF.
“Iesaistīšanās kustībā ir viena no aktivitātēm, kas atbalsta mūsu misiju – rūpes par vidi. Bieži vien uzņēmumi vēlas ieviest aktivitātes, bet aizbildinās ar laika trūkumu, tādēļ “Zaļā biroja” sertifikāta uzturēšana ir lielisks instruments, kas disciplinē uzņēmumu ieviest dažādas aktivitātes, kas palīdz mazināt ietekmi uz vidi,” vērtē uzņēmuma “Enefit” pārstāve L. Vanaga.
Pakāpeniska pārmaiņu ieviešana
“Nav noslēpums, ka Skandināvijas valstis ilgtspējas apzināšanās jomā ir vairākus soļus priekšā. Viņiem tas jau ir iesakņojies. Programmas pirmsākumu laikā trūka tādu vienkāršu, praktisku risinājumu, kā ietekmi samazināt ikdienas darbā. Pasaules Dabas fonds Somijā radīja sistēmu, kas palīdz šo mērķēto ceļu iziet soli pa solim. Tā nav teorija, bet praktiska pieeja ieviest zaļās pārmaiņas dzīvē,” skaidro PDF pārstāve Aija Lejiņa. “Zaļais birojs” kļuvis par starptautisku kustību, kas vieno organizācijas daudzās valstīs, tostarp Latvijā, Igaunijā, Dānijā, Šveicē un arī Āzijas valstīs. Tajā iesaistījušās dažādas organizācijas finanšu jomā, mazumtirgotāji, ražotāji, ministrijas, valsts iestādes, augstskolas, asociācijas. Programma nerada ierobežojumus, kas drīkst un var iesaistīties. Arī lielumam nav nozīmes – vai nodarbina dažus darbiniekus vai simtus.
PDF pārstāve pastāsta, ka “Zaļais birojs” ir vides pārvaldības programma, kas palīdz organizācijām kļūt ilgtspējīgākām praktiskā dzīvē, taču nevis uzņēmuma pamatdarbībā, bet gan biroja vidē. “Ja tas ir ražojošais uzņēmums, šajā programmā aktuālas būs biroja paradumu tēmas, nevis tas, ko un kā uzņēmums ražo. Tā ir iespējams paskatīties uz savu ikdienu, kur birojā patērē visvairāk resursu, kur rodas emisijas, ko var darīt ikdienā citādāk. Ilgtspēja, kas izskan daudz un bieži, kļūst par konkrētām praktiskām darbībām, ar kurām sasniedz izvirzītos konkrētos mērķus, un darbinieki seko līdzi procesam. Tas nav vienreizējs pasākums, bet gan vesels cikls, lai pakāpeniski ieviestu pārmaiņas,” turpina A. Lejiņa. “Zaļais birojs” aptver vairākas tēmas, kurās ir novērtēta vislielākā ietekme uz vidi, piemēram, pārvaldība, komunikācija un iesaiste, resursu patēriņš, iepirkumi, atkritumu apsaimniekošana, pārtika, kā arī dabas daudzveidība, kad iesaistās kādās dabas saglabāšanas aktivitātēs.
Pirmās asociācijas, kas nāk prātā, izdzirdot jēdzienu “zaļais birojs”, ir atteikšanās no papīra rēķiniem un pāreja uz elektronisko formu. Jā, tas var būt viens no, tāpat arī elektroenerģijas patēriņš, ūdens, bet uzņēmumu biroju ietekme uz vidi ir lielāka, nekā no malas šķiet, un bieži pat neapzinās, ko tas nozīmē, pauž PDF pārstāve. “Zaļā biroja programma” palīdz tiem paskatīties uz sevi, ko dara un kā dara. “Atklājas iespējas, kas ir ne tikai videi draudzīgas, bet arī uzņēmumam, katram darbiniekam atsevišķi ekonomiski izdevīgas. Tā var būt pārvietošanās, darbinieku ieradumi un paradumi līdz šim un kā tos var veidot citādi. “Vai darbā ierodas videi draudzīgi, vai ir velonovietnes? Vai uzņēmumi jau domā tālredzīgi, ir ieviesuši elektroautouzlādes stacijas, lai veicinātu pāreju uz tādiem auto?” piemērus min A. Lejiņa. Tāpat viņa piemin darbu vai daļēju darbu no mājām, kas arī nozīmē laika resursu taupīšanu. Kā arī, vai dzeramais ūdens birojā ir dzerams no krāna, ja ūdenim ir visi sertifikāti, bet, ja uzņēmums nodrošina pusdienas, kas tiek likts šķīvī? “Tas ir plašs loks, taču, ko mēs pa šiem gadiem ieraugām – paradumi, ko maina un ievieš biroja dzīvē, pēc tam kā labu piemēru aiznes uz mājām, un tādēļ aug plašumā,” secinājumos dalās PDF pārstāve.
Foto no uzņēmuma “Enefit” arhīva
Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds”.