«Es sev vienkārši gribēju uzdāvināt lielu saulespuķu lauku, kur papriecāties,» saka Kristīne Vaļģe, kura par savu bērnības zemi sauc Ērģemi un «Āķīšus», kur joprojām tiek pavadītas vasaras un aizbraukts tad, kad gribas izrauties no straujā galvaspilsētas ritma. Kristīne ikdienā dzīvo un strādā Rīgā, arī Jūrmalā, bet tālu no zemes un ziediem ceļš nav aizvedis, jo zīmola Saulainā ieleja lolotāja ir dārzniece. Un vēl viņu varētu saukt par saulespuķu trauku meistari. Droši vien par tādu gruntīgu keramiķi Kristīne vēl sevi nesauc, jo tikai pirms pāris gadiem pirmoreiz rokā paņēmusi māla piku, bet tagad viņas ziemas aizraušanās ir māla trauki saulespuķes formā.
«Sākumā par ziedošo lauku priecājos pati, priecājās draugi, tad kaimiņi. Nākamajā vasarā jau pamanīja novada ļaudis un garāmbraucēji. Un tā iedrošinājos uzrunāt, ka laikā, kad saulespuķes zied, var piezvanīt, pieteikties un braukt ciemos. Var fotografēties saulespuķēs, var tajās iekrist un aizmirsties,» aizgūtnēm stāstīja Kristīne, piebilstot, ka saulespuķu lauks tā arī sadalīts: daļa, pa kuru var paložņāt, un daļa grieztajiem ziediem.
SAULESPUĶES ir saules gaismas pielietas. Tās priecē acis un sirdi, bet tagad dod arī cerību. Pērnajā vasarā Kristīne Vaļģe savā Saulainajā ielejā. Foto no personiskā arhīva