Stāsts par jauniem cilvēkiem, kuri meklē atbildes tam, kas ir māksla, ko nozīmē laba māksla un kā tā vispār rodas.
Māksla vienmēr bijusi konfliktā ar varu, un mākslinieka brīvībai vienmēr bijušas robežas, taču atkarībā no laika, kurā patrāpījies dzīvot, mainās bardzība, ar kādu vēršas pret robežpārkāpēju. Cēzars Kalniņš, kura kaislība ir rakstīt dziesmas, nonāk konfliktā ar kultūras komisijas locekli Anitu Sondori, kura Cēzara dziesmas uzskata par nepiedienīgām, tāpēc pieprasa tās cenzēt. Pa vidu abu uzskatu sadursmei stāstā ir ierauta Bella, kuras pasauli nav iespējams iegrožot melnbaltā rāmī, jo viņa izvēlas dzīvot pati pēc saviem noteikumiem.