Sofijas kundzes padoms ir katru dienu izplānot, lai nav tukšuma sajūtas, lai nav garlaicīgi. Viņa saka, ka no rīta strādā, un viņas darbs ir pērļot un gleznot pēc parauga. Salikt krāsas un pērles mazākā vai lielākā darbā.
Stāsta turpinājumā noteikti jāvēsta, ka Sofija neslēpjas no saviem gadiem, jo nav iemesla. Viņa nesen svinējusi 95. dzimšanas dienu un katru dienu dodas pastaigā. Tagad viņa iet pretim pavasarim, kad zāle zaļāka, kad putni dzied, kad baltas sniegpuķītes varot pamanīt grāvmalās.
PRAST PALEPOTIES ar izdarīto, to, kas patīk un sanāk, ir svarīgi ne vien jaunībā, bet arī tajos krietnajos gados, un valmieriete Sofija Toča to prot. Viņa mazus mākslas darbiņus veido savam priekam, to zina Valmieras pansionātā, to zina viņas mīļie un tuvie, un tagad stāsts izstāstīts arī «Liesmas» lasītājiem. Ārijas Romanovskas foto