Labu brīdi pirms ceremonijas sākuma zemessargus un publiku priecēja Zemessardzes pūtēju orķestra priekšnesumi, bet tieši divpadsmitos štāba virsseržants Vilnis Pavlovičs ziņoja Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes 22. kaujas nodrošinājuma bataljona komandierim pulkvežleitnantam Dmitrijam Oreškinam, ka zemessargi svinīgā zvēresta nodošanai nostādīti. Uzrunājot jaunos zemessargus, Dmitrijs Oreškins uzsvēra, ka karavīra dzīvē ir trīs posmi: pirmais – kad viņš tikko kā uzsācis zemessarga gaitas un pats dod zvērestu; otrais – kad kādu laiku jau padienēts un kareivis organizē zvēresta nodošanas ceremoniju saviem biedriem; un trešais – kad karavīrs jau kļuvis par komandieri un pieņem zvērestu no saviem nākamajiem padotajiem. D. Oreškins novēlēja neapstāties pie šī pirmā soļa, bet mācīties un attīstīties kā zemessargiem, un atcerēties, ka zvērests – tas nav pa jokam, ka vārdi, kuri pēc brīža tiks teikti, paliek spēkā uz mūžu.
HIMNAS IEVADA AKORDIEM SKANOT. Ierindas priekšplānā Dmitrijs Oreškins un Vilnis Pavlovičs. Ārijas Romanovskas foto