Norunājuši, ka tā viņam varētu būt jauka dāvana desmit gadu jubilejā, kad zēns, pēc vecāku domām, būtu gana liels, lai par dzīvnieciņu uzņemtos atbildību. Iepriekš abi dēli jau bija gājuši uz bērnu bibliotēku lasīt ar suņiem, tā iepazīstoties ar Ingūnas Tihomirovas Norvičas terjeru un ņūfaundlendieti. Kad aprīlī tuvojās Pētera jubileja, Baiba atcerējās par Ingūnu un sazinājās ar viņu, lai saņemtu padomu, kura šķirne būtu vispiemērotākā tieši Pēterim. Ingūna ieteica audzētavu Lubānā, kur saimnieces Lanas Kunces sunītei bija pirmais kucēnu metiens, un viens būšot piemērots tieši puiša raksturam un īpašībām. (Pēteris nosmej, ka abi ar Arabellu esot traki un dauzonīgi. Krītot no riteņa, esot to sadragājis tā, ka vairs nav braucams.)
«Bija doma, ka vispirms sazināsimies ar audzētāju, iztaujāsim viņu par šo šķirni, ka lēmuma pieņemšana prasīs laiku, bet sanāca citādi,» stāsta Pētera mamma valmieriete Baiba Grigorjeva.
KUR NU BEZ ARABELLAS! Jauks brīdis šovasar. Foto no personiskā arhīva