Lai cik reizēm sezonas sākumā, tās vidū vai neparedzētu iemeslu dēļ kolektīvu (visvairāk jauniešu) stabilitātē korekcijas ienes mūsdienu skarbā ekonomiskā realitāte, Ilutas Uškānes vadītie kaugurieši spītīgi turas kopā un nepadodas, un skatēs aizvien cieši turas aiz pilsētas kolektīviem. Kauguru vārds neiztrūkstoši lepni skan Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos Rīgā, un šī gada skate pēc iegūtajiem punktiem atkal iedvesmo nenolaist spārnus, bet ar tādu pašu azartu nākamgad cīnīties par vietu Latvijas simtgades īpašajos koncertos.
Stāsts piecdesmit gadu garumā
Kauguru dejas 50 gadi ir kā silta josta, kurā ieausta cilvēku mīlestība un aizrautība, uzticība un uzvaras, un arī kāda zaudējuma asara… Spilgtākie notikumi kā dejotāju atmiņu stāsts caurvīs arī rītdienas dzimšanas dienas balli brīvdabas estrādē, ko kopā ar dejotājiem veidojusi scenārija autore un režisore Līga Kjaspere.
Tajā nekādi neiztikt bez lielā sākuma 1967. gadā, kad no Rencēniem Kauguros ienāca Ērika Klapere, atgādina kultūras nama vadītājs Alfrēds Stīpiņš, bet Aina Saleniece — viņa kopā ar Daini Muhinu, nu jau abi kauguriešu amatierteātra aktieri, vadīs svētku norisi — no saviem dejotājas gadiem saglabājusi īpašās Dziesmu un deju svētku emocijas: «Dalībnieku gājienā pa īstam tu jūties piederīgs un lepns, ka te ir tava Latvija, un tie esam mēs — Kauguru dejotāji. Tādu prieku un enerģiju var satikt, tikai dejojot!»
A. Stīpiņš domā, ka Kauguru dejotāju stabilitāti veido kolektīvu vadītāju profesionalitāte, uzticība dejai, azarts un ilggadība. Iluta Uškāne ar kauguriešiem ir kopā no 2000. gada, bet neilgu laiku te strādājuši arī Ieva Adāviča, Uģis Lapiņš, Gunita Kļaviņa.
JUBILĀRI. Kauguru vidējās paaudzes deju kolektīvs Mūri un jauniešu deju kolektīvs Trinītis Norvēģijā.