Par to, kur pati smeļas iedvesmu, dzejniece atbild — tā ir rodama visapkārt: «Iedvesmo dzīve jebkurā tās smalkākajā niansē. Piemēram, daba — upe, ziedošas liepas, spāres, negaiss, saullēkts, zvaigžņota nakts, rudzupuķu lauki; talanti/ģēniji — Mocarts, Ēriks Ešenvalds, Veronika Strēlerte, Alvis Hermanis, Eduards Veidenbaums, Reinis Zariņš, Inga Ābele, Imants Lancmanis; vēsture — Pirmā, Otrā, Trešā atmoda, leģionāri, strēlnieki; Latvija — Tīreļpurvs, Gaiziņš, Daugavas loki, Rāzna, Aglona, Piedruja, Jūrmalciems. Sarakstu varētu turpināt bezgalīgi.»
Dzejoļiem, kas izskanēja vakara gaitā, iedvesma smelta, gan noskatoties filmu «Pelnu sanatorija», gan stāstā par Valmieras degšanu Otrajā pasaules karā (dzimtas stāsts par maizes cepšanu, bēgšanu un atgriešanos, atrodot to labi izceptu), pēc Pētera Barisona māju un Ārciema baznīcas apmeklējuma, maija dziedājumos Latgalē, Viļa Cedriņa un Mirdzas Čuibes dzīvesstāstos.
Dzejnieces rudenīgi skarbi patieso rindu virpulis ir bagātīgs, pārsteidzošs un meistarīgi veidots. Otrdien dzirdētās rindas lika domāt, izzināt tuvējo un tālo pasauli laikā un telpā. Vēl krietnu brīdi klausītāji piedalījās pēcpasākuma sarunās un jau tagad ilgojas pēc nākamās tikšanās.
DAINAS SIRMĀS (no labās) dzeja pulcēja daudzus viņas talanta pielūdzējus. Jāņa Līgata foto