Bet šoreiz tas nespēja mūs skumdināt, jo kuplā skaitā bijām pulcējušies savas skolas skanīgajā svinību zālē, kur, sagaidot valsts dzimšanas dienu, cits citam blakus bijām gan lieli, gan mazi, gan priecīgi, gan mazliet nostalģiski, bet visi smaidīgi valsts svētkiem veltītā koncerta klausītāji.
Par labu tradīciju mūsu skolā ir kļuvis uz šo koncertu īpaši aicināt cienījamos kādreizējos mūsu skolas pedagogus — nu jau pensionētos skolotājus, lai priecētu viņus gan ar skolas direktores Rudītes Markus dāvātajiem ziediem, gan klātesošo aplausiem, gan vārdiem no sirds, kas izskanēja skolēnu priekšnesumos runātajās dzejas rindās un dziesmās.
Šī gada Latvijas Republikas proklamēšanas 98. gadadienas svētku koncertā «Pie mums, Latvijā» uzstājās radošie kolektīvi no visām skolēnu vecumu grupām — gan sākumskolas, gan pamatskolas, gan vidusskolas. Gan tautas deju dejotāji, gan koristi un popgrupas vairāku sastāvu dalībnieki savos priekšnesumos vēstīja: pie mums — skolā, Latvijā — mīl mūsu zemi, mūsu skolu, savu mīlestību apliecinot gan darbos, čakli mācoties, gan vārdos:
«(..) es nāku no mazas tautas
kurai vēl pāragri ļimt
no kuras klēpjos vēl dzejai
un uztrītai gudrībai dzimt.» ( K. Skujenieks)
Bija aizkustinoši šādā svinīgā brīdī būt kopā ar kādreizējiem kolēģiem, no kuriem dažam viss garais pedagoga mūžs ir aizritējis tikai šajā skolā. Klausoties skolēnu teiktajos vārdos, šķita, ka viņi sola sirmajiem skolotājiem būt savu skolu, savu Latviju tikpat mīlošiem. Būt tikpat lepniem, kļūt par tikpat raženiem sava darba darītājiem, kā sirmie skolotāji reiz bijuši, jo viņu mūžs ir apliecinājums tam, ka «(..) dzīvot un strādāt, un mīlēt, un klusēt Latvijas pusē visvieglāk ir man» (A. Putniņš).
DZIED vidusskolas jauktais koris Putni. Diriģente — Liene Zvirbule. Vidagas Āboliņas foto